Nereti ir tā, ka pirms lielas nelaimes, cilvēks izmainās raksturā un rīcībā. Viņš kļūst agresīvs, cietsirdīgs, mantkārīgs, šķiet viņa ego desmitkāršojas. Tad radi pasaka: tas nav uz labu un notiek nenovēršamais... pēkšņi.... To es stāstu no personīgās pieredzes. Pašlaik vēl vienam paziņam ir manāmas šādas pārvērtības...
Atslegas vārdi: daba9251, dzīve38617, attiecības38715, mistika59, psiholiģija6
Man šis stāsts drīzāk asociējas ar to, ka cilvēks to nelaimi "izpelnas". Bet par priekšnojautām runājot - ļoti daudziem ir tās spējas, varbūt visiem. Tikai bieži negribās klausīt tai iekšējai balsij, jo kaut kas ir ieņemts galvā un ņuhs uzreiz tiek apklusināts.
Njaaaa, ir piedziiivots.......Cilveeks kluva loti satraukts, uzbudinaats, taads kaa nevaldaams un nevadaams....peec tam jau pilniigi pasiivs un ar taadu kaa nolemtiibas sajuutu.......Tas viss beidzaas loti slikti.....
Arii es esmu sajutusi taadas siikas kibelites...
Nojausmas ir spēcīgas sajūtas, diemžēl vairums gadījumos mēs tās neprotam iztulkot.
Vēl vairāk, mēs savas izjūtas cenšamies pakļaut veselajam saprātam un čiks vien iznāk.
Tādēļ bieži vien pēc kāda notikuma mēs tikai nosakām:"Man jau tā likās,ka nevajag.....
Tik tiešām ir cilvēki,kas jūt sev tuvojošos nelaimi,bet nav spējīgi noteikt pat aptuveni,kāda tā būs,vai autonegadījums,vai virtuvē darbojoties sagriezīsies,bet tāpēc jau nesēdēs klubkrēslā un nedarīs pilnīgi neko.
Jā, noteikti! Vismaz es to izjūtu! Diemžēl, pēdējo reizi, sevi no nelaimes pasargāt nevarēju.
Nu ja,tu jau pati tagad to redzi.
Jā.Man pašai arī ir šādas izjūtas.Ja sajūtu sevī satraukumu un nemieru, tad zinu, ka kaut kas būs.Bet vēl muļķīgāk ir tas, ka tu zini ka kaut kas notiks, bet nezini kas.
Pilniiga taisniiba,skatos,tas jauneklis pie auto stuures uzvedas kaa galiigs kretiins,padomaaju,tuliit buus bukss,taa arii notiek,tikai jautaajums sseit cits,iespeejams ka ar savu riiciibu indiviids pats uz sevi arii izsauc nelaimi,pavisam vienkaarssi sakot tiek sodiits .
ne katram lemts, ne arii ikdienas steigaa spejam visu analizet kas un kaa, kautkadas prieksnojautas jau katram ir, bet vai vienmer tas garastavokla izmainas utt., ir nelaimes vestosas...nezinu gan, var but arii sagadisanas.
Ir gaījies ka jūti ka kaut kas nebūs labi,tieši kas nejūtu.
Nojausmas protams ka ir, tikai cilvēki ne vienmēr tās pareizi iztulko un saprot.
Tikai sakritība...
..varbūt tieši ar savu negatīvo izturēšanos viņš pievelk savai dzīvei šo nelaimi!!!!
Nojausma jau ir tāds psiholoģisks motīvs. Ja domāsi gaišas domas un tuvojošos nelaimi noliegsi, tad iespējams tā paies garām. Ne velti nelaime nenāk viena, līdzi nāk vesela pleijāde notikumu un sakritību.
Vajag savu dzivi dzivot ar optimismu, tad nepiesauks so nelaimi.....
Pretjautajums: vai cilveks izmainas pirms nelaimes (paredzot nelaimi), vai tomer negativas izmainas raksturaa piesauc apkartejo cilveku negativo reakciju, kas ari piesaista (izraisa) nelaimi?
Tikko pamaniju, ka Olga jau doma par to pasu, ko es.
Prieksnojautas jau ir cita lieta, ko dazi izjut, bet citi - nespej pamanit.
Cilvēka nojautas saistās ar sirdi ! Tikai sadraudzībā ar svēto garu , ja šāda sadraudzība ir mums ,kur impulsi aiziet līdz mūsu smadzenēm- sākam domāt ,ka kautkas notiks ! Jo cilvēku var mānīt ilūzijas,bet svētais gars-nē! Kas iet cauri mūsu sirdīm ! Tā ir mūsu saikne ar mūsu radītāju- Dievu !Kas brīdina ,gan par ļauno ,vai arī slikto !