Zinātnieki un pētnieki par sejas vaibstiem, acīm, krunciņām izteikušies, ka ir gan sakars.

To jau 100 gadu atpakaļ apgalvoja A.Čehovs, teicot ka seja ir dvēseles spogulis.

Cilvēka iekšiene vislabāk atspoguļojas viņa acīs,- viss pārējais var arī būt mānīgs...

Man domāt ,ka dzīvē ir harmonija un tas nenozīmē ja cilvēks teiksim ir neglītāks ,kā citi.Tad teikšu pēc pieredzes tādi cilvēki spēj būt daudz labāki ,sirsnīgaķi par citiem.Ja cilvēks kautkādas likstas pēc ir zaudējis savu ārieni ,attiecībās pret citiem paliek par monstru,

izskatam -nē,jo to mēs neizvēlamies,pārējam-jā.

manuprāt,ir gan.
Zinātnieku novērojumus neesmu lasījis.Bet pats arī kautko vēroju

Nē,neskati vīru no cepures...

Viennozimigi ne.Var but,skaistulis,bet ieksa tuksums.Un otradi,varbut vienkars,bet iekseja bagatiba,atsvers skaistumu.Tatad,protams,vienkas,bet sakarigs.

Gan ir, gan ne, vismaz ne tik ciešs kā reizēm domājam.Ir daudzi noziedznieki, kuri izskatījušies vienkārši apburoši... un patiešām labestīgi un jauki cilveki, kuru āriene ne ar ko īpašu neizceļas.Sejas pantu mīmika un proporcijas var pastāstīt par cilveka veselības stāvokli, emocionalo stāvokli, noskaņojumu, tacu pilnigāku informāciju  sniegs- viņa darbi.

Jā,jo,piemēram,alus skārda iepakojumā nav tik garšīgs,kā pudelē.