Dažreiz piemirstu, bet uz galvas ne;lauju nevienam kāpt

Nē neaizmirstu....     

Tas nekas,ka aizmirstam mēs reizēm par sevīm.
Bet galvenais lai mēs neaizmirstam par cilvēkiem un dzīvniekiem ko mīlam un lolojam.Kopjam un barojam.
Jo tas viss var nākt atpakaļ nemīlot citus.

Neaizmirstu..bet ne vienmēr sanāk laiks, ko gribas veltīt sev...ne vienmēr vari savas lietas likt kā prioritārās....
Katrā ziņā..mēs katrs esam sev tas VISSVARĪGĀKAIS...

gadās,ja daudz darba

Kādreiz tā bija,nu cenšos vienmēr atcerēties savu tuvāko

Visādi gadās , bet mani bieži atceras .

Nea ,neaizmirstu -  vienmēr kāds medus podiņš ir sagādāts .

Pēdējā laikā tā sanāk ......

Protams,dzīvot tikai sev nav interesanti....  

Ka,jau parasti,pirmie ir mani milie tuvie,pectam darbins,un pectam ja sanak,tad par sevim.

Nu nē, par sevi, miļoto, neaizmirstu, palutinu.

sevi mīlu un loloju

ja man ta ertak ,tad nedomaju par sevi

tas ka sevi aizmirstu nenoziimē ka kādam ir "lauts piezemēties uz manas galvas vai pleciem ...