Mēdzu saglabāt vēsu prātu, cik, nu tas ir iespējams. Atkarība no situācijas. Ja skar manu bērnu, varu arī uz vainīgo pabļaustīties īsu brīdi (bija gadījums, kad kaimiņienes suns sakoda manam bērnam kāju, jo nebija uzlikts uzpurnis sunim, vedot viņu no āra pastaigas iekšā daudzdzivokļu mājas kāpņutelpā).

Nē, netrakoju/ saglabāju vēsu prātu

Nē, raksturīga nav, bet tas nenozīmē, ka es vienmēr atturos no pārspīlēšanas

neko nedramatizēju

Ne,nav.Sakuma sakrien visadas domas.Bet burtiski pec pars sekundem,saku visu skaidri apsvert.

Man piemīt tieksme dramatizēt, bet es to cenšos likt rāmjos.

Uz situāciju VIENMĒR citādāk skatās tajā iesaistītās puses,un,nepazīstot cilvēku,var iebraukt dziļā grāvī. Kad mani pazemo,es to vēl neprotu uzņemt kā joku tad,jā,dramatizēju. Cenšos uz āru neizrādīt un raudu zem divām acīm.

Cenšo mobilizēties dramatiskajā situācija,jo panikā var sagāzt podus.

parasti cenšos mobilizēties

Nu nedramadizēju,bet parasti uztveru visu mierīgi un saglabāju arī vēsu prātu....   

skatoties kā tiek pasniegts fakts - bet visā visumā cenšos saglabāt vēso prātu vai vismaz ātrāk nomierināties, lai nesanāk vēl kāda ķibele .....

Kā jau auns,,, uzdzirksteļoju gan reizēm... uzzīmējas ainiņa tumšāka.. bet  tikpat ātri atgriežas veselais saprāts un cenšos sevi savākt :)

Nav raksturīga, bet dažreiz apceru, kā būtu, ja būtu...