visi jau nevar būt vienādi - dažam labāk izdodas tās iegrožot, citam mazāk ... bet labi pardomāts uzdevums - a kas tad uzdod šo uzdevumu ??

Emocionalitātei nav ne vainas īpašībai kā tādai. Zināmās devās, vietā un laikā.
Drīzāk ar skepsi jāraugās uz tādiem, kas nespēj just, akmens ciets skats, akmens sirds, mūžigais nīgrums, mūžigais bezemociju skepticisms pret visu. Ne tāds priecājas par dabu, ne mīļajiem, ne par ko citu.

..man patīk emocionāli cilvēki..viņi ir " dzīvi un dabiski"..! Zinu cilvēkus, kuros nekad neredzu emocijas...ne prieka, ne skumju....ar skepsi es neraugos ne uz vienu, bet domāju, ka šiem cilvēkiem ir diezgan grūti, jo visu pārdzīvo sevī....Bet mēs esam tik dažādi, kā jau te teica, ..citi intraverti, citi ekstraverti....

Ja nav skatītāju, nav arī uzveduma.

Cilvēki ir dažādi- un dažādi izpauž emocijas.

Es domàju,ka temperaments ir dazàds..     

Visa dzīve viens teātris

Varbut radniecibas attiecibas-Specialists stavokli,un Jurmala dzemde-nekas cits neatliek.

Emocijas jau var būt gan pozitīvās,gan negatīvās,es dodu priekšroku tam pirmajām.

Nē, vienmēr neraugos ... un kāpēc ar skepsi ... pat nedaudz interesanti ...  

Ne visiem .

Nejau visi ir vienadi.Kadam,tas emocijas ir istas,bet kadam izspeletas,jo ta vinam ir vajadzeijs darit.

Mēs visi esam dažādi un mūsu emocijas ar ir dažādas.Un ja mēs izpaužamies tad nevajag otru nosodīt,jo emociju uzplūdumā var sarunāt briesmu lietas.

Vienmēr nevajag ar skepsi raudzīties. Emocionāls cilvēks vienkārši nespēj tās iegrožot. Ar skepsi es raugos uz egoistiem,kam uznāk dusmas,ja kaut kas nenotiek pēc viņu prāta.Tad nu saviebj skābu ģīmi,sak,vai kā es nabadziņš ciešu,un jūs visi pie tā esat vainīgi.

Ne jau vienmēr emocijas būtu jāapspiež.Tas var noves pie smagas saslimšanas.Tomēr var būt emocionalitāte,to cilvēkam ir grūti kontolēt,bet var būt arī elementāras kaprīzes.Tas gan var būt teatrāli.