Proti izteikt aizrādījumu tā, lai otrs neapvainotos?
1. mai 2012. 15:35
Man reizēm sanāk , reizēm nesanāk. No vienas puses cemme, ka tas otrs ir apvainojies - par ko gan? No otras dusmas uz sevi, ka neprotu pareizos vārdus atrast.
Atslegas vārdi: Dzīve38590, attiecības38696, kritika.0
Labākā atbilde
Rūgti - grūti gāja, kamēr iemācījos, vairākas normālas attiecības sagandēju. Tagad sāku ar - Mīlā , tu to labi izdarīji, bet tur vajag drusku savādāk... Katrā ziņā, kā nobrucināta kaķene vairs nereaģē.
Atbildes (29)
Ta ir-atraitnis-bernu but nevar-kadam jau veicas.
...jā....robeža ļoti plāna......caurspīdīga....
Visiem pareizo pieeju atrast ne katrs var.Ar kādu jāapietas kā ar nedetonējušu mīnu,kurai jau esi virsū uzbridis.Kāds kritiku sadzird,tikai ar mietu pasniegtu...
Es laikam nemāku.
Nu, diemžēl, sev par skādi, esmu nenormāli toleranta. Protams, ka tas ir sev par sliktu. Bet nu tā kā esmu pēc horoskopa vērsis, tad nu gribot, negribot var lielos vilcienos piekrist vispārējiem raksturojumiem ,un par cik vērši ir labi diplomāti, tad uz sevi to varu attiecināt uz 100 %.
bez saubam
Jāatbild konkrēti uz uzdoto jautājumu, ja jau cilvēks uzdod jautājumu- tātad -gaida godīgu atbildi ,tad nav ar ko apvainoties par atbildi
pacel balsi
Tu zini, es nekad nevienam neko neaizrādu, es pat nezinu, protu to darīt, vai nē. Lielākais, dažreiz padalos ar savu pieredzi, lai cilvēks pievērš uzmanību manai kļūdai, un gan jau viņš izvēlēsies pats, tā būs viņa izvēle, nevis mans pārmetums
Kad esi dusmīgs aizrādījumi ir skarbi,bet esmu jau iemācījusies aizrādīt ar humoru. tad nav tik apvainojoši.
- ← Iepriekšējā
- 1
- 2
- Nākamā →