Par vienu brīdi tuvāk esam
par vienu soli tālāk no nodevības
vai tu domā
ka bež manis pieskarsies eņģeļa spārniem
ka bez manis sadzirdēsi sirdi
ka bez manis spēsi dāvāt glāstus
ka bez manis var pārvarēt sāpes
ka bez manis var noticēt baltai laimei...
Burvīgi un skaisti!
Mums katram viens ir dots spārns ..., tikai , sadodoties rokās , spējam mēs - uzlidot !
es nevelos domat,jo tajas ir:
dalina no laimigas dzives blakus Tev,
dzirdetie siltie vardi,kas nu jau kluvusi par saltiem glaimiem...
milestiba,kas nesa vien sapes un ciesanas...
ticiba--kuru sagravi,uzgriezot muguru...
Mazāk runu , vairāk darbu , ej pats laimei pretī !
Domāju tikai pozitīvi,negatīva domāšana mani fiksi vien pazudinātu.
Zināt tomēr labāk!
Ja kādu iemīli, tad ir neispējami nepieķerties...
Nē , es tā nedomāju
nee lai doma zirgs tam lielaka galva
cerams, ka kāda tam tic:)
Kāpēc lai bez tevis,ja esi tik pārliecināts,sāc rīkoties.
Kā var nekam nepieķērties ? ABSURDS !
Laikam jau tādēļ klumburējam pa dzīvi tādi aplauzti, nosaluši, neapmierināti un drūmi.
Labais.Bet vienmer ta nenotiek.Tapec censos nepiekerties.Tada ir dzives maciba.
..dzeja ir pārāk intīma lieta, lai to publiski apspriestu tur, kur tā kā jautājumi jāuzdod....
Sajūta, ka Tevi kāds baigi abižojis, vai ne?