es domāju ka tā ir spēja saklausiit otru cilvēku, atbalstiit un uzmundrināt skumju briidii .. mācēt dzirdēt pat to kas sāp ... nu tās ir cilvēka siltās emocijas ...

Man tas nozīmē garīgu saikni ar otru cilvēku - ja esam uz viena viļņa : līdzīgi izjūtam pasauli , cilvēkus, vērtības , attiecības , u.t.t. Ja ikdiena nespēj mūs savažot , spējam
saskatīt arī Debesis un kas aiz tām !!!
  Patiesībā - nav nemaz tik viegli sastapt tādu cilvēku !  

Godiigi sakot, dveeseliskums man ir lieta, ko es nemekleeju iepaziishanaas portaalos...

Dveeseliski ir cilveeki vai pashaizliedziigas riiciibas, kas ikdienas steigaa, liek mums aizdomaaties par muusu dziives jeegaam, to kaa dziivojam un iespeejaam ko mainiit uz labaako pusi. Varbuut skan jau "nodraazti",  bet tieshaam viss saakas ar paarmainjaam sevii, savaa domaashanaa.
Taatad, sastapshanaas ar dveeseliskumu rada veelmi dziivot labaak un taa rezultaataa -  labaakaa pasaulee.

Labs piemeers ir neticamie staasti Labestiibas dienaas... Neaprakstaama pashaizliedziiba un dveeseliskums paari visam...

  ...tad, kad uz katra soļa tevi nepārbauda un nebaidās, ka vari nodot...

Skaņa ir gaisma -
Tā, ko dzirdēt protam.
Vārds ir gaisma,
Škaņas izstarota.
Krāsa ir abu māsa -
Skaņa ko redzam.
Dvēsele dzīvo pa vidu.
Dzīvo no
Melodijas,no
Vārda,no
Krāsas -
Dzīvo pati no sevis,
Ziedojot visu sevi
Dziedošai vijolei,
Ziedošam kokam
Un pašas auklētam vārdam.
Dvēsele tikai ceļ,
Dvēsele nenoārda.

                   / A. Skalbe /

Piekrītu Inetai, ka sirsnīgums, atbalsts, attieksme, ieklausīšanās otrā.

Pirmkar,milestiba,labsirdiba,sapratne,un turpinat var bezgaligi.Bet,zel tadu ir maz,vairak intrese matrealais stavoklis,neka cilveka dveselite.

Ugunij piemest pagalīti...

Dvēseliskums,tas ir gars,kas pāriet no viena uz otra,kad nomirstam!!!...  

neprotu izskaidrot jo neesu jutis un redzejis  noteikti cilveka mierinosais vards