Visa cilvēce iedalāmi - lasītājos, nelasītājos, lasīt nepratējos.
Atslegas vārdi: dzīve38590, attiecības38696, attieksme3443, lasīšana.1
Man ir mājas biblioteka nespēju iedomāties ,kā var vispār nelasīt.Par tādiem manā bērnībā teica:'' Mucā audzis un pa spundi barots''.
Lasīt vajag, lasīšana vingrina smadzenes un pilnveido vārdu krājumu.
Lai domātu radoši, ir jāzin, kas jau ir izdomāts, lai neradītu no jauna velosipēdu.
Aizmirsāt,ka vēl var lasīt starp rindiņām,cienītie.
...nepārstāj,- ieguvis zināšanas pielieto dzīvē un attīstībai meklē reāli vajadzīgo, nevis romānu sapņu pasauli....
un es vel piebilstu,tie kuri skatas nebejdzamos serialus,vini paliek arvien stulbaki.
Cilvēki ir dažādi un ar vienu auklu nav mērāmi
Tiem, kuri lasa, prāts ir atvērts.
Nelasītāji tomēr ir diezgan aprobežoti, grāmatas jau viņi pērk, lai izskatītos inteliģenti, bet nelasa.
lasu daudz -gan daiļliteratūru,gan speciālo literatūru,ir paliela mājas bibliotēka,bet esmu iecienījusi arī Rīgas centrālo bibliotēku un vienu no filiālbibliotēkām
Televizoru skatos maz- Tautas Balss, Beztabū, politiskās diskusijas utt. Arī grāmatas nepērku, jo bibliotekā var visu dabūt. Gadā vidēji iznāk lasīt kādas 38 grāmatas, toties tie nav romāni.Reizēm bibliotekā nav tāda satura grāmata, kādu vajag, bet var pasūtīt.Ir jālasa grāmatas, jo dzīve nestāv uz vietas. Tas cilvēks, kas var dzīvot visam jaunajam līdzi, nenoveco.
Lasu internetā rakstus un vasaru,rudeni sēnes.
Nu lasīšana ir jauka lieta un daudz ko interesantu uzzin...
manā uztverē cilvēks kurš nelasa pazudina pats sevi kā PERSONĪBU, ja viņu tas neinteresē un viņam tā ir labi, lai eksistē savā sulā ... tā ir viņa paša izvēle un tā arii ir jārespektē ....
es lasu visu cauru gadu ko vien var atrast to salasu
agrāk lasīju daudz grāmatas, bet kopš izlasīju "Alķīmiķi", vairāk neko neprasās.
par radošumu..mhm..grūti pateikt. bet, piemēram, latviešu valoda man tagad iet uz urrā. šajā semestrī norāvu devītnieku.
Lasīšana labāk palīdz definēt savu radošo domu.Tai nav nekāda sakara ar lasīšanu.Ir ļoti daudz analfabētu,kura radošās idejas pelna miljonus,vienkārši viņiem nav paveicies atrasties īstajā brīdī,vietā....
Tam es varu piekrist.
Tā īsti nepiekrītu. Ir periodi, kad lasu, lasu, lasu - kā "izsalkusi". Tad periods, kad nav laika lasīt vai esmu "pārlasījusies" - viss vienā "putrā". Bet manu domāšanu tas neietekmē, jo visas pasaules labākās grāmatas tāpat nepaspēšu izlasīt un radīt kaut ko jaunu, kas nebūtu jau bijis, lai pārsteigtu pasauli - tik radoša es neesmu.
Tieši tā...
Es tikai formulētu mazliet plašāk...
Grāmatu,it sevišķi daiļliteratūras,lasīšana ļoti attīsta IZTĒLI!
Jeb domāšanas ASOCIATĪVO daļu (atšķirībā no LOĢISKĀS)
Cik daudz dažādu un ļoti atšķirīgu versiju- filmu,teātra izrāžu (režisora iztēles...)-
realizētas pēc pazīstamāko literatūras darbu motīviem...
Vispirms izlasot grāmatu un pēc tam noskatoties filmu,taču,bieži
ienāk galvā doma-"Man likās,ka viss tur rakstītais notiek,izskatās mazliet citādāk!"
Un jau tad-ar attīstītu iztēli-cilvēks spēj RADOŠI domāt un sekojoši-arī RADĪT....
Lasīt var iemācīt, tas ir - var iemācīt burtus pazīt, bet lasīt pa īstam ne vsi iemācās