Atslegas vārdi: Dzīve38590, attiecības38696, ego0, aizskārums.0
Aizskarta patmīlība var smelgt gadiem, pļauka pārsāp un aizmirstās.
Dažiem tā sāp, ka nevar vien rimties
p'lauka ir auksta ūdens šalts stresa noņemšanai, bet patmiiliiibas aizskaršana - nu tas jau ir kā ieliist plikam bišu stropā ...
Un vēl ir tā, ka patmīlīgs cilvēks vairs nevar paskatīties uz lietām ar sirdi. Viņš ir ieņēmis galvā, ka tam, kas aizskāris viņa svēto neaizskaramību, noteikti jādod mācība , un, galvenais, nenolaisties līdz sarunai. Jo tad taču patmīlība var sašķīst driskās- vēl var izrādīties, ka esi tikai cilvēks.
Man noteikti, taatad zinaamaa patmiiliibas deva ir mans Ahileja papeedis.
Ar steigu jaalabo
pļauka taču nesāp, ko nu lej, dusmas uzsit, tas gan. par patmīlību gan laikam meitēns mazko zin.
Plēsīgu zvēru var izdresēt,cilvēka sirdi savaldīt grūti.
Es domāju, ka vienādi.
Nu, ja dikti mīl , tad ļoti sāp .
Tas ir atkarīgs no EGO apmēriem.
Patmīlība ir jūtīgāka , kā miesa....
Nekā nebija,ar mīklas rullīti tomēr ir sāpīgāk.
Diemžēl sāp vairāk spēriens pa patmīļibu!
Jā, sāpīgs, ja piemīt lepnības grēks.
jā,vairāk
nezinu,jo ne vienu,ne otru nav nācies pārbaudīt.
tas var buut naaviigi saapiigi , ko nevar teikt par pljauku . patmiiliiba ir smalka padariishana.
Tam es pilnigi piekritu.To pat izsti aprakstit nevar.
Štrunts par pļauku, sūdīgi, ja degunu salauž!