Priekš svešajiem man ir priekštelpa

Sargāju,bet negodīgie jau vienmēr uzlauzīs tavas durvis,pat ja tu neatrodies savās mājās,bet esi kaut kur aizbraucis.

Sargāju.
Ienāca prātā doma par suņiem, kačiniekiem...viņiem ir sava vai saimnieku mentalitāte?

Sargāju, kā katrs normāls cilvēks...

Kādu tiltu uzcelsi,par tādu pāri iersi.

Sargāju gan, pat pārāk.

  Kurš cits sargās, ja ne es pati?

suniem atlavu sargat

savu privātumu sargāju,ielaižu tikai zināmus cilvēkus

Ģimene taču ir tautas sākotne.Ja nav stipras ģimenes,arī tauta nevar būt stipra.

Personības telpa un personīgā telpa nav viens un tas pats,jo personības telpa ir krietni vien plašāka par personīgo telpu un ,to sargājot ,mēs diez vai piedzīvotu personīgo izaugsmi,jo tikai caur mijiedarbību ar citiem,mēs gūstam pieredzi,personības telpu lielākoties veido sabiedrība,ģimene...pat gribot ,nav iespējams to pilnībā izsargāt no svešo ietekmes...tas tā-tikai manuprāt  

Ja sakaitina,tad sjo,netuvojies.

      Sargāju savu personīgo telpu,bet personības telpu atstāju aiz durvīm.

Nav ne durvju, ne logu. Pat zvanu pogas nav. Reizēm tajā telpā pat pati vairs nespēju iekļūt...

Jā,nepiederošiem tur ieeja aizliegta.

      Tikai garā stipri cilvēki spēj dzīvot vieni.

man nav ko slēpt - kāda esmu tāda esmu, ja kādam nepatiik tā viņa problēma, bet uz galvas sev kakāt ne'laušu i neceriet !!!! , bet slēgtās telpas vienmēr vilina bezgožus ...

Sargāju gan, kamēr svešie ir svešie.

maz ,man nacies sastapt tadus svesiniekus,kuriem interesetu manas domas un sajutas....savu viedokli gan daru zinamu,bet ar padomu neapgrutinu...

Ļoti sargāju. Mana iekšējā pasaule nav priekš citiem.