Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecības38715, attieksme3443, fantāzija.0
Kādreiz mans četrgadīgais dēlēns skatīes uz lielajiem gubu mākoņiem man jautāja:
-Mammu, kādēļ tas sniedziņš nekrīt lejā?
Kad viņam bija 17 gadi ,ziemā sasniga tik bieza sniega kārta, ka sniedza viņam līdz pleciem. Tad es viņam teicu"
-Beidzot tas sniedziņš nokrita zemē.
laikam tā:
es, meitiņa, kā odzīte,
kā pļāpīga žagatiņ...
Kadreiz , kad ar kādu kopā, tad pafantazējam, ir, ka sakrī, ir , ka ne tie redzējumi.
Man vienatnē patīk vienkārši baudīt.
Mākoņi virs ūdeņiem noteikti rosina - reizēm varu sažīmēt dažādus tēlus.
Ta gan,
Man vienmer ir patikusi makonisi.Kad biju maza,man likas,ka makonisi ir debesmana.Bet,pats galvenais,man patik vinu forma,to tikai daba var izveidot,un nekad nekas neatkartojas.Un tas ir burvigi.
Jā.
Arī es bērnībā skatījos mākoņu pasakās...
Es tavos mākoņos redzu eņģēli... vai Tu arī redzi
Dejot gribās.
vienkasi patik skatities tas briziem ir tads speks ka elpu auzrauj
Viennozīmīgi, jo dažreiz, tas ir tāds skaistums...
jā,mums arī ar bērnu patīk vērot mākoņus
...patīk vērot un aizdomāties....un īpaši patīk tie steidzīgie...
Mākoņi kā balti kuģi peld,ar saules zeltu pielijušām burām...
saskatīšana...pārtapšana...-noķer nu mirkļus!
Kad ir tādi forši gubumākoņi un drusku vējš, tad visādas bildes var redzēt.
Galvenokārt tumšie, draudīgie...
(kur to lietussargu atkal atstājis)