Dzēsts profils 16. jan 2012. 20:18

Nē,tas noteikti nav pasaules gals,tā ir iespēja sevi atklāt no jauna..

Mairita G. 16. jan 2012. 20:18

Esmu laba skolniece.Labs skolotājs pagadījies.

ierakstam «Latvieši.»
Dzēsts profils 16. jan 2012. 20:16

egoiste.....

ierakstam «Latvieši.»
Mairita G. 16. jan 2012. 20:15

Tev gan gribētos.Es domāju par daudziem.

ierakstam «Latvieši.»
Raganinja p. 16. jan 2012. 20:13

apmēram tā

aina b. 16. jan 2012. 20:13

Protams! Kā gan savādāk!

Dzēsts profils 16. jan 2012. 20:12

par ko tu doma.....par mani

ierakstam «Latvieši.»
Dzēsts profils 16. jan 2012. 20:11

piermeram berniem ......dzivoklim.......vai man  patik makskeret...bet tev riebjas zivis

Dzēsts profils 16. jan 2012. 20:09

Par šo...http://www.youtube.com/watch?v=vK-eDCnwVFg&feature=related

ierakstam «Atrasta nakts enās.»
Mairita G. 16. jan 2012. 20:09

Vai nav pārāk egoistiski domāt tikai par sevi?

ierakstam «Latvieši.»
uz V. 16. jan 2012. 20:07

Tev drīz jaiet gulēt...   ...par ko sapņosi...   ¿

ierakstam «Atrasta nakts enās.»
Dzēsts profils 16. jan 2012. 20:06

es jau runaju.........4.....un kurlmemo ari maku

ierakstam «Latvieši.»
uz V. 16. jan 2012. 20:04

par kaut ko man ir prieks, -tu proti skaisti sapņot....

Mairita G. 16. jan 2012. 20:03

Tev to neviens neliedz.Varēsi runāt daudzās valodās.

ierakstam «Latvieši.»
Dzēsts profils 16. jan 2012. 20:02

nekads kopa ....musu......mes.....vairs nebus.....bus es .....un mans

ierakstam «Latvieši.»
uz V. 16. jan 2012. 19:59

....tavas acis es nesajaukšu ne ar ko citu...    

ierakstam «Atrasta nakts enās.»
Dzēsts profils 16. jan 2012. 19:59

Gribam mēs to atzīt,vai ne bet mēs tomēr esam aktieri,kādā augstākā spēlē,turklāt-jau ar iedalītu/jeb paša izvēlētu vēl pirms atnākšanas te/ lomu un režisors ir bezkaislīgs,mēs paši sev izspēlējam,kā sāpes,tā prieku,viņš piespēlē tikai iespējas,bet ko mēs ieliksim šajā spēlē,ko saucam par dzīvi,kādas emocijas un galvenais-cik patiesas,cik pozitīvi,vai negatīvi virzītas,tā jau ir mūsu daļa un mūsu daļa ir tā,kā mēs uztveram šo dzīvi,kā dāvanu,vai kā sodu,kura mums piedāvā visu izjūtu gammu,no tā arī tā veidosies tāda.Es nesaku un arī šai tekstā nerunā par to,ka jūtas ir jāspēlē,ka dzīve ir jāspēlē,bet ir jāpalūkojas reizēm uz visu no malas,lai labāk izprastu,kas notiek...kas mēs esam tai,vai citā situācijā,vai spējam ko mainīt un tad darām,bet jau ar citu skatījumu uz lietām un notikumiem,jeb nespējam un neskrienam ar galvu sienā,bet vienkārši pieņemam to kā ir...lai kas mēs būtu,lai ko darītu, mēs vienalga dosimies ikviens TURP ,cits agrāk,cits vēlāk,tāpat,kā citi jau ir aizgājuši un viss pasaulīgais ir palicis tāds pats,kā bija pirms manas atnākšanas  un paliks pēc aiziešanas,jo spēles noteikumi nemainās un nemainās pasaule,mainās tikai cilvēki un dekorācijas...

Medus M. 16. jan 2012. 19:59

  Jautājums bija- vai tu tici cilvēkiem? Neticu! Piečakarēs pie pirmās iespējas...

uz V. 16. jan 2012. 19:58

Iznākot no šo brìd "Sirds zālītes" bloga, man ir pilnīga un nešaubīga taisnība, -par "cimdiņas" eksistenci...!    ...?;)

ierakstam «Atrasta nakts enās.»
Medus M. 16. jan 2012. 19:57

  Redzi, Vilni, es neesmu psiholoģe un man pat prātā nav nācis par tādu kļūt.
  Novērtē sevi- Tev tika dota iespēja ...atklāt sevi un dabūt darbu, dzīvošanu...
  Bet, tā kā esam vīlušies dažos cilvēkos, tad nākas meklēt nopietnāk...
  Ja nu tas nav, nebija saprotams, tad nevajadzētu vainot citus un celt neslavu...
  Es, piemēram, Tev personīgi, neesmu neslavu un visādu citādu sliktu info devusi nevienam...atklāti ne.
  Tad salīgsim mieru un šķirsimies kā pieklājas- Tu vēlējies to, ko es nespēju, bez nopietnas info, Tev sniegt.

Autorizācija