Dzēsts profils
16. jan 2012. 20:18Nē,tas noteikti nav pasaules gals,tā ir iespēja sevi atklāt no jauna..
aina b. 16. jan 2012. 20:13Protams! Kā gan savādāk!
Dzēsts profils
16. jan 2012. 20:11piermeram berniem ......dzivoklim.......vai man patik makskeret...bet tev riebjas zivis
Dzēsts profils
16. jan 2012. 20:09Par šo...http://www.youtube.com/watch?v=vK-eDCnwVFg&feature=related
uz V. 16. jan 2012. 20:07Tev drīz jaiet gulēt... ...par ko sapņosi... ¿
Dzēsts profils
16. jan 2012. 20:06es jau runaju.........4.....un kurlmemo ari maku
uz V. 16. jan 2012. 20:04par kaut ko man ir prieks, -tu proti skaisti sapņot....
Mairita G. 16. jan 2012. 20:03Tev to neviens neliedz.Varēsi runāt daudzās valodās.
Dzēsts profils
16. jan 2012. 20:02nekads kopa ....musu......mes.....vairs nebus.....bus es .....un mans
uz V. 16. jan 2012. 19:59....tavas acis es nesajaukšu ne ar ko citu...
Dzēsts profils
16. jan 2012. 19:59Gribam mēs to atzīt,vai ne bet mēs tomēr esam aktieri,kādā augstākā spēlē,turklāt-jau ar iedalītu/jeb paša izvēlētu vēl pirms atnākšanas te/ lomu un režisors ir bezkaislīgs,mēs paši sev izspēlējam,kā sāpes,tā prieku,viņš piespēlē tikai iespējas,bet ko mēs ieliksim šajā spēlē,ko saucam par dzīvi,kādas emocijas un galvenais-cik patiesas,cik pozitīvi,vai negatīvi virzītas,tā jau ir mūsu daļa un mūsu daļa ir tā,kā mēs uztveram šo dzīvi,kā dāvanu,vai kā sodu,kura mums piedāvā visu izjūtu gammu,no tā arī tā veidosies tāda.Es nesaku un arī šai tekstā nerunā par to,ka jūtas ir jāspēlē,ka dzīve ir jāspēlē,bet ir jāpalūkojas reizēm uz visu no malas,lai labāk izprastu,kas notiek...kas mēs esam tai,vai citā situācijā,vai spējam ko mainīt un tad darām,bet jau ar citu skatījumu uz lietām un notikumiem,jeb nespējam un neskrienam ar galvu sienā,bet vienkārši pieņemam to kā ir...lai kas mēs būtu,lai ko darītu, mēs vienalga dosimies ikviens TURP ,cits agrāk,cits vēlāk,tāpat,kā citi jau ir aizgājuši un viss pasaulīgais ir palicis tāds pats,kā bija pirms manas atnākšanas un paliks pēc aiziešanas,jo spēles noteikumi nemainās un nemainās pasaule,mainās tikai cilvēki un dekorācijas...
Medus M. 16. jan 2012. 19:59Jautājums bija- vai tu tici cilvēkiem? Neticu! Piečakarēs pie pirmās iespējas...
uz V. 16. jan 2012. 19:58Iznākot no šo brìd "Sirds zālītes" bloga, man ir pilnīga un nešaubīga taisnība, -par "cimdiņas" eksistenci...! ...?;)
Medus M. 16. jan 2012. 19:57 Redzi, Vilni, es neesmu psiholoģe un man pat prātā nav nācis par tādu kļūt.
Novērtē sevi- Tev tika dota iespēja ...atklāt sevi un dabūt darbu, dzīvošanu...
Bet, tā kā esam vīlušies dažos cilvēkos, tad nākas meklēt nopietnāk...
Ja nu tas nav, nebija saprotams, tad nevajadzētu vainot citus un celt neslavu...
Es, piemēram, Tev personīgi, neesmu neslavu un visādu citādu sliktu info devusi nevienam...atklāti ne.
Tad salīgsim mieru un šķirsimies kā pieklājas- Tu vēlējies to, ko es nespēju, bez nopietnas info, Tev sniegt.



