Jaunībā - ik uz soļa................

ir tāds romāns, sadzeltējis sen jau "Ūdensnesējs", pat neatceros autoru, bet pēc tā Ēriks Lācis ir uzņēmis filmu "Liktenim spītējot", laikam vēl 70' gados. Fano filmu trekerī domāju varētu atrast. Labs gabals. Visas vecās latviešu filmas jau ir apsteigušas savu laiku, tikai šodienās aktuāli skatās. Vai varbūt mēs esam izauguši... Kas to lai zin

Katru dienu...  

Ja vēl varētu zināt, kur vajag,kur nē...

cenšos nelīst, kur mani neviens neaicina, bet sava stulbuma pēc gadās sūdos iekrist tāpat.....

Bet vai tad tā pareizi,pēc viedo padomiem dzīvojot nenojūgties,tad jau labāk ar pipariņu un bez gaušanās ka atkal ielīdis ne tur kur vajadzēja...rīt būs citas šaizes un šamās aizmirsīsies...

Katrs likteņa izaicinājumu saprot pa savam. Vienam tas ir kāda laba un grūta darba paveikšana, augstu rezultātu sasniegšana, citam - līšana svešās darīšanās.
Pirmo cilvēku kategoriju atbalstu, un pati esmu mēģinājusi kaut ko sasniegt.
Otro cilvēku kategoriju vienkārši nesaprotu...

Jaa, shoriit pat izaicinaaju likteni uz gaajeeju paarejas. Mashiina bik paarbrauca paar kurpes purngalu....:(

nu jau vairs nenākas izaicināt likteni,tas izaicina mani

Nē..cienu iemītas taciņas. Biezokņos ieklīstu vien sēņojot,vai arī ejot divatā..

Kur nevajag ielīst, ir visinteresantākā vieta - mana ziņkāre, nesavaldāma.. .

Nu jau vairs ne,labāk būt neitrālai.

Bet kā tu domā?

ja lien, tad vajag...citi varbūt domā, ka nevajag.

tagad vairs neizaicinu, bet nu viņš ķēries pie manis un izaicina mani katru dienu - un ka tik iekost, nu ko laikam jau esmu pelniijusi ...

Ļoti bieži, bez tā kļūst garlaicīgi!

ja gadas kaut ari pati to nevelos