Sevi neslavēju, patīk kad citi mani slavē, tad saprotu,ka esmu to pelnījis.
Nosodu sevi pats, ja redzu,ka esmu "pašāvis garām" un nepieļauju, lai mani nosoda citi

visbiežāk, lūru neuzticīgi.... /gan uz saviem varoņdarbiem, gan blēņām.../

nu....beidzamā laikā cenšos uzslavēt...

Dzīve pati ievieš korekcijas ne nosodu ,nedz arī slavēju.

oi....agrāk gribējās būt perfektai,tad gan matus sev uz galvas skaldīju,Tagad esmu iemācījusies pieņemt lietas tādas kādas viņas ir un sevi par to vien jau uzslavēju.

Ne(no)sodu ne sevi,ne citus. Tā jau var sabrukt..ja domās tik slikto.

Ne vienu,nedz otru,jo vienkārši dzīvoju savu dzīvi.

Ne slavēju,ne arī nosodu. Es esmu tāda kā esmu,kas tur ko nosodīt.

protams,ka nosodu....

nosodu daudz vairak, bet kad tieku liidz slavēšanai ... tad "aizmirstu" par visu realitāti sev apkārt ...

protams,ka uzslaveju!!! ,bet gadas ari....

Esmu objektīvs...

Ka kuru reizi.Censos but godiga pret sevi.

sodu ar lateksa pātadziņu ...trešdienās

zhel,ka man 3dienas jastrada

Palutinu šad tad

Nosodīt nenosodu it nemaz. Protamss, ka ne jau visi sadarītie darbi ir tikai labie, bet- esmu normāls cilvēks- un tā arī sevi pieņemu- dažādu.

Necentrējos uz sevi tādā mērā, lai Sodītu.

es nenosodu,bet pukojies jeb kā dēli saka .mammu beidz cepties..

slaveeju-esmu laba meitene :))))))