Ja grūti noticēt tad, netici vai vajag kāpt divreiz vienā un tai pašā sūdā!?

Neatšķiros, no sabiedrisķiem iespaidiem...

Tieši tāpat!

Var piedot, var no jauna noticēt, bet kā lai aizmirst...

Tam nu gan es pilniba piekritu.

viņam laikam mans kaķa smaids murgos rādās. Nav jau tik mīlīgs, kā tavējais....  

Vārdos piedodu un pat vēlos,bet prāts un vēl vairāk sirsniņa,to neļauj,ja runa iet par nopietnām lietām,nevis koņču dalīšanu.Ticēt-neticēt?... neesmu blonda,bet cenšos cilvī atrast labo,sliktais pats nāk neaicināts.

Gan piedot,gan noticēt ir tik viegli,cik esi gatavs sava lēmuma sekām!
Piekrītu Sonjai-vispirms vajadzētu izprast iemeslus,kas likuši cilvēkam
tā vai citādi rīkoties!

Ja,piedot nav gruti,toties aizmirst ir gandriz neiespejami.

Piedot ir viegli , kad izproti un saproti sava pāridarītāja iemeslus to darīt . Tas neattiecas uz maniakāli noskaņotiem vajātājiem , tādiem , kuri plosās amigosā ... Noticēt ir grūtāk , bet neiespējami tas nav ...

nav gruti piedot un aizmirst pirmo reizi-visadi var gadities, bet, ja tas klust par paradumu-piedod un aizmirsti uz visiem laikiem...laiks dziede

Lielāko tiesu jau - piedošanu nelūdz !
Izdarīja , ko prata - un aizgāja .
Vai tad tā tas nenotiek ?
Un kam atkal jānotic - vai tam pašam .........?
Nudien trakas lietas .

Vispirms - ko nozīmē - piedot? Kāds cilvēks rīkojas vai domā tā, ka viņš domā un rīkojas. Man tas ir pieņemami vai nepieņemami. Man kaut ko apsolīja un nesagaidīju apsolīto? Ticēt vai neticēt ir mana izvēle. Kā man ērtāk tajā brīdī. Protams, tas skan mazliet ciniski, bet piedošanu cilvēks vispirms atrod pats sevī - man atliek tikai mēģināt saprast. Vai nesaprast...

Tas tieši!!!!!!!!!!!!!

Sava veida likumsakarība tajā pastāv.