Nee, paarsvaraa mees runaajam un tad domaajam!!!

Es nedomāju kad runāju.Domā tas kurš klausās

.....vai es domājot,kā un ko runāju?īsti par to neesmu droša

Kontrolēju ko runāju.

Pa kuru laika tad dzīvot,ja visu laiku par kaut ko jādomā???

Visa mūsu dzīves virzība,attīstība iet caur kultūru,bet valoda ir cilvēka kultūras spogulis. Tas ,kur mēs atrodamies un ,kas ar mums notiek,kļūst saprotams,ja ieklausāmies kā runājam.Piesārņota valoda,rada piesārņotu domāšanu,bet piesārņota domāšana producē tādu darbošanos,kuras rezultātā rodas saimniecisks un morāls haoss.

Piesardziba-zinama diplomatija..V.Sekspirs

Nedomāju. Dažreiz cenšos kontrolēt.

Kās prātā, tas uz mēles

Jā ,domāju,vismaz cenšos domāt!

sais laikos vispirms doma ko saki ja ne var dabut pa aci

Zirgam liela galva, lai zirgs domā.

Cenšos, bet ne vienmēr sanāk.

fejai doma ir ciešā sasaistē ar izklāstu.

Neee,mēs varam domat vienu un pateikt otru...

gadās visādi......

vislabākais variants - runāt ko domā, bet tomēr arī mazliet domāt ko runā...
kaut kādam filtram starp smadzenēm un mēli tomēr vajadzētu būt.
tikai muļķis runā pilnībā to ko domā.

Parasti kontrole pazūd emociju uzplūdā.

Vispār jau cenšos domāt ko runāju, bet ir reizes, ka runājamais iet pa priekšu domām. Tas tā notiek un viss... izlietu ūdeni nesasmelsi.

Trāpīts desmitniekā! Mums tiešām stipri jāpārdomā sava ikdienas valoda, jo dzirdēt var ne to vien..