Liktenis nav "augstība", tas ir dzīves ceļš. Kas mums katram sav ejams. Bet neizbēgami šie likteņceļi krustojas. Dažiem tie krustojas vairākas reizes.  Pie katras "pieskāršanās" cilvēki kaut ko iemācās, iegūst. Bet nejaušību nav.

..nejaušību dzīvē nav. Kāpēc notiek tā , to varbūt tikai saprotam pēc kāda laika, kad var vilkt šīs likumsakarības un saprast, kāpēc tas cilvēks mūsu dzīvē bija ienācis.

Kas gan notiktu mūsu datorspēlēs,ja programmētājs nebūtu visu iepriekš salicis pa plauktiņiem!
Dzīvē mūsu domas no kopējās "programmas " nepārtraukti izvēlas "spēles"turpinājumus.Katru mirkli mums ir iespējas ,tēlaini runājot,iet pa labi,pa kreisi,taisni un aiz katras no šīs izvēles mūs sagaida cits atšķirīgs mūsu nākotnes turpinājums,bet allaž  tikai kopējās programmas ietvaros. Ja kādu brīdi mēs "kavējamies"ar savu izvēli,to izdara programma,bet mēs sakām,tas liktenis.

Nekas mūsu dzīvēs nenotiek vienkārši TĀPAT !!! Visam ir savs iemesls .

Rudenī manā dārzā uzziedēja melna roze, un man gribējās kādam  pajautāt, kāpēc tas tā?

Nekādi nejauši cilvēki manā dzīvē neienāk . Es vienmēr zinu ar ko man ir darīšanas un protams , ka tas nenotiek tāpat vien , bet tāpēc , ka man no viņa kaut ko vajag , vai arī viņam kaut ko no manis . Tās saucās "sabiediskās attiecības " un mēs visi dzīvojam sabiedrībā .

cik cilveks dzivo,tik dzives gaita gust gan atzinas ,gan macibu.nekas nav uz sis zemes tapat vien.allaz tam ir kada sava nozime.likteni cilveks pats veido,bet nejausiba ta ir apstaklu sakritiba.mans domas ,ja cilvekam kaut kas neizdodas,nevajag padoties liktenim,bet iet uz prieksu

Gan viens ,gan otrs, bet mēs paši veidojam savu dzīvi un darām to vai šo, vienmēr gribas visu atrāk, bet Visa radītājam ir savi plāni un citreiz tā sanāk, ka sasmīdinam pasauli ar savu izdarību.

Viss kas notiek........notiek uz labu!!!!!!!!!!!

Varbūt pastāv kādi aukstāki spēki kas mūsus regulē,liet liktenīgajā mirklī doties taisni uz to pusi.