Ja es atcerētos tos bērnības sapņus,tad varētu pateikt.

Es neklausu apkārtējos, bet saviem sapņiem gan sekoju un klausu Esmu tieši  tàda , kàda arī vèlējos būt  

pa pavaru bet tagad vel macos.

Né,par Rigas zoo dàrza direktoru tà arii nekluvu..

Gribēju par frizieri kļūt un vel bija sapnis par zemūdens nirēju..Ne viens ..ne otrs nesanāca. ..Divas reizes griezu matus savā mūžā..vīram..un meitai.. Labi, ka mati tomēr samērā ātri ataug
Par nirēju paklusēšu   

Maza budama gribeju but-nu ko,nu ne nesaksu uzskaitit.bET ESU APMIERINATA,ARTO KAS TAGAD BEIGU ,BEIGAS ESU.

bērnībā visu ko apguvu-tik daudz vēl neizmēģināta-zīmuli noturēt rokā, atvērt zirņu pāksti, celt no māla ķieģelīšiem krāsni...un iekurināt...beidzās ar-nu ja-tās nosauca par ļaundarībām... un stabulīti taisīt...kukurūzas vālītes bārkstiņas par bārbijas matu rotu pārvērst..no pieneņu kātiem-cirtas veidot-ieliekot ūdenī sašķeltu kātiņu-dažādi knifi!...es pat nespēju visu te uzskaitīt....
beigās sapratu, ka gribu tālāk izglītoties un pievērsos grāmatām....

Nu diez vai bērnībā gribēju strādāt noliktavā....  

Bernibaa jau tie sapnji arii mainiijaas ar katru gadu, tapat ka sobriid, bet esmu istaja vieta un galvenais sapnis but laimiigai ir piepildiijies