Vai spējat "ņemt savu krustu un staigāt"?
1. mar 2010. 16:57
Kā ir ar "sevis upurēšanu"?Mīlot?Un nemīlot?
Redz,tā nu gluži nav gan,ka nevaram izvēlēties.Ir reizes,kad tiek piedāvāts ceļš,par kuru jau iepriekš ir zināms,ka tas būs tik sāpīgs,ka nav pat īsti skaidrs,vai būs izturams.Un cilvēki izvēlas-kopt uz gultas guļošus cilvēkus,"auklēt"alkoholiķus,dzemdēt bērnus,zinot,ka nav kur dzīvot un ar ko tos barot...Izvēle ir.
Labākā atbilde
Это страдание никому не нужно!- всё равно не оценят!!...
Никогда не позволяй себе терять время в ожидании кого-то, кто никогда не придет, даже если он тебе это обещал.
Atbildes (6)
jānes vien ir tas krusts...............neatstutēsi tak sētmalā............
Katram tas ir savādāks, pēc gaitas pavēro........................:D
man sen dzīvoja kaimiņos viens onkulītis.kad bija kārtīgi iedzēris , tad teica-" katram savs krusts jānes ".toreiz nesapratu, ko tas nozīmē.izaugu liela un nu tagad zinu. tā ka , mīļie, mēs visi nesam to krustu, kāds mums uzlikts. katrs savu.
nu laikam tomer speju nemt savu krust un staigat.
Kas tur ko spēt vai nespēt, tas krusts mums ir uzlikts jau piedzimšanas brīdī un esam saauguši ar to, ka pat nejūtam, ka to nesam. Sauc kā vēlies, krusts -liktenis, viss viens.Vari gūt panākumus karjerā, biznesā vai naudas lietās, bet attiecībās-mīlestībā, veselībā un bērnos, kas ir lemts tur no augšas to arī saņemsi.
Pienākums,saistības, ko labprātīgi uzņemamies un veicam,mīlestības vai citu jūtu vadīti, ne krusts, ne upurēšanās. Ja tā to uztver, tad izklausās, ka tiek gaidīta žēlošana no apkārtējiem vai slavas dziesmas par to, ko dara. Dazkārt tie upuri nemaz negrib tapt atbrīvoti no sava "jūga".