Vai ir Tev novērojama tendence, paslēpt galvu smiltīs un kādu laiku nerādīties, kamēr viss apkārt noklust?
Atslegas vārdi: mīlestība34035, Dzīve38617, attiecības38715
Netici stereotipiem! Ja vajag - strauss noliks visus stresainos pie vietas!
Ja nopietni - esmu "strauss" situācijās, kad tiešām labāk "nestrēbt karstu" un protu "nogaidīt" īsto brīdi, lai rīkotos. Vai nerīkotos. Jo "nogaidīšanas periodā" ir atkritusi vajadzība reaģēt uz pašu par sevi, jau atrisinājušos "problēmu", kurā mana "līdzdalība" patiesībā nemaz nebija vajadzīga vai būtu bijusi "tukšgaitā".
P.S. Ļoti patika jautājums! Šobrīd patiesībā sāpīgi aktuāls...
Veidijas jauna sabiedriska sistema-Eiropa-pilns uzmanibas,un ko apgust praktiskajas-teoretiskajas macibas-Nacionalai Drosibai-intreses.
Tu zini,ka ne.Man patik noskatities,un ja nepieciesams noteikti,iemaisisos taja procesa...........
man uzvaards ir Strauss!! un nepiemiit.. :p
Man piemīt, strausa spēriena straujums - ar tādu sindromu galvu smiltīs nebāžu...
Man tāds nepiemīt ..., izrādās - arī strausiem tāds nepiemīt ! IzrunāC !
Nē , slinkums locīties
nemācēšu atbildēt. zinu tikai to, ka, ja tieku ierauts ar kājām rokām procesos, ko vairs nespēju kontrolēt, tad laižos tajos jau iekšā vēl dziļāk gan ar galvu, rokām un kājām un prātu!
Ļoti reti!
Jā, un nu jau otro nedēļu sāp galva. Bāžu to visur, kur pieradis, bet visu laiku atsitu pret ledu!
Ne nepiemit
Nē, ne gluži tā. Esmu pieķērusi sevi, ka šad tad mēdzu atlikt uz laiciņu kādu zvanu, aiziet, kko noprecizēt.... un tml., ja drusku raustos no tā, ko man atbildēs /tas ir gadījumos, kad šī atbilde man patiešām nozīmīga; teiksim- saistībā ar darbu, finansēm u.c./.. Tai pašā laikā apzinoties- jo ātrāk būs skaidrība, jo- labāk.. Un tas, ka to saprotu, bet, vienalga, vilcinos, man sevī nepatīk, nemaz.