Nav robežu     

Arī sevi kādreiz iznāk piekāst,,,,,anete atbildēja manas nepilnās domas,,,,
Vispirms izdara muļķību un tad domā,ka bija galīgās auzās,,,,

Neticu. It sevišķi, kad uzzinu, ko viņš par to visu domā...

Prāta un sirds mūžīgā opozīcija cilvēkam uzliek atbildīgo pienākumu - izvēlēties !   kuram no abiem , reizītē kurā -  paklausīt ...

Ja ne sev..  tad kam...

pēc teorijas-guli Ivanuška...pelītes visu izdarīs ta lai viņas dara...ja tik man par to maksā!...atskaites iesniedz priekšnieki un saka-lūk, es uzcēlu māju...lūk...es salaidu pansionātā visus pabērnus...es esmu labs!,,,uuuuun!-paldies visiem, kas man palīdzēja.../tikai-palīdzēja/

Drīzāk jau nemaz...