Kāpēc sveša bērna nedarbi šķiet nepieņemamāki un lielāki nekā savējā bērna nedarbi pat tad, ja viņi ir izdarījuši vienu un to pašu? Piem., sagriezuši tavu labāko izejamo kleitu.
Atslegas vārdi: psiholoģija4809, bērni75
Labi , ka man nav nevienas kleitas , bet aizvien man tā liekas , ka kaimiņam kabatā ir vairāk naudas kā manējā ķešā
Savs bērns, nav svešs bērns - lūk tā starpība...
Šūt šuvām kopā bet griezt..??? nē -- ārdījām lai izdomāt kautko svaigu...
Iedod katram savu kleitu,,griesanai,redzēsi starpību, bet vienu kleitu uz abiem nav tas kas katram sava,,
Man gan šķiet, ka ko tādu pieņemt no sava bērna būtu daudz sāpīgāk, kā no sveša.
Svešs bērns ir slikti audzināts!!!!,svešo nemīl tā kā savējo.... Vai tad pati atzīsies, ka savējo slikti audzināji? savējais taču mīļumiņš/dārgumiņš/luteklītis, kam visu ko var piedot(tas nav par Tevi, vispārināts secinājums).
-Fui, cik neaudzināts, huligāns!- tā par svešu bērnu spriežam
- Kādēļ tu tā darīji, tā gan nevajadzēja- tā par savu bērnu spriežam.
Ir atšķirība?