Kas tas ir?
7. mar. 18:48
Tu ej pa ielu,veikalu,vienalga kur un pēkšņi jūsu acu skatieni pavisam nejauši sastopas.Tas ir tikai mirklis,tie neuzkavējas viens pie otra,bet aizslīd garām tā it kā nekas nebūtu bijis.Bet bija.Tu pat nevari pateikt,kas bija,"klikšķis",kaut kas sen zināms,bet pazaudēts,kaut kāda mūžības sajūta.Tu neredzēji seju,nerunājot par figūru,kājām,krūtīm.Tu neredzēji neko,jo to sajūtu nevar ieraudzīt.Tu necenties neatskatīties.Nav nepieciešamība.Tu esi ieskatījies tur,kur vienmēr vēlējies,sev tik tuvā un radnieciskā būtībā.Tas ir brīnums,tā satikt sevi. Tā gadās?
Labākā atbilde
................. Jā, tā gadās, tā ir sabiedrības uzliktā morāle, kas tev neļauj apstāties un atzīties savos impulsos, bet tev ar to jādodās tālāk, klusībā pie sevis apspelējot, kā būtu, ja būtu........................................:(:(:(
Atbildes (29)
Man pat amigosā ir savi savas simpātijas.
kā ta nesajust! jums tik karsti skatieni, ka baile. grib vai negrib jāpaceļ skatiens, lai ievērtētu, kurš vainīgais.
Gadās gan....
Zini? Iesmējos...man kaut kad sen par šo- tik paliekošo acu skatienu un vēl arī par to, ka cilvēki nespēj izmainīties ejot viens otram pretī- te pa labi, te pa kreisi, te atkal abi pa labi, stāstīja tā- "jūs esat reiz tikušies, iepriekšējā dzīvē"...
Man jau klusa cerība, ka tas notiks atkal- nākamajā....
Te pietiks ar šo !
Tas ir kā tējkannai 220w !
jā,,,tā gadās,,,,tas ir neaprakstāmi,,bet mūsu iedzimtā kautrība vai bailes tikt nesaprastam nolaižam acu plakstus un dodamies ierastajā virzienā uz nekurieni, aizgājuši mājās domās atgriežamies pie tām acīm, tikai retais uzdrošinās uzsmaidīt un uzrunāt to brīnumaino būtni, kuras acīs ieraudzīja sev tik tuvu un pazīstamu maigumu, sapratni.
Gadās un ātri aizmirstās,jo kā ir tā ir!
gadas bet reti....
nu protams gada ,ari tadas situacijas
Dažreiz tā notiek....:)Pirmajā mirklī samulsums,acis meklē citu mērķi uz ko pārslēgties,bet tas ir tikai mirklis,kurš momentā zūd...Bet vai Jums ir gadījies tā, ka sastopat vienu un to pašu cilvēku vairākas reizes,kurš ir pilnīgi svešs??
...to tiešām var saprast tikai tas,kurš šo acu skatu ir neviļus uztvēris
Un ne tikai pa ielu ejot, tāpat notiek arī pastaigā pa tīmekļa plašumiem, reizēm, kā brīnums, tas uzplaiksnī kā komēta, atstājot aiz sevis krāšņu uzliesmojumu tevī, satikšanās ar sevi caur citu...
..tā gadās!...kāpēc cilvēku skatieni sastopas un jūti, ka tas nav nejaušs skatiens?...šo brīnumu nevajadzētu laist garām,bet, ja tas ir ierakstīts Likteņa grāmatā, šo cilvēku ceļi vēl krustosies...
Ja tik vienam tā gadās, tad nav pat ko atcerēties un "mocīt prātu".
...un dažkārt acu kaktiņos parādās pavisam nemanāms smaids.....un tu zini ,ka to vairs nekad neredzēsi,vismaz ne tā kā pirmajā reizē....
....tā ir pateicība ( paldies ) koTev kāds sūta ... a tas otrs ir tikai pastnieks..
Mīlestība no pirmā acu skatiena...tā skolā mācīja!
Jā....tā ir gadījies...., bet ļoti reti!
Redzēju vienu interesantu TV raidījumu, kurā gēnu inženērijas speciālisti pēta šādu situāciju. Tad nu izrādās, ka cilvēki ar ļoti līdzīgiem gēniem, sastopoties to zemapziņā jūt. Un tad arī rodoties tā sajūta, ka viens otru, pilnīgi sveši un agrāk nekad nesatikti cilvēki ,izjūt kā ļoti tuvu un pazīstamu, pievelkošu kā magnēts.....nu ja ne šajā dzīvē, tad kādā no iepriekšējām gan noteikti..... To varētu apzīmēt arī ar terminu '"klikšķis'". Varbūt, ka tieši šis cilvēks arī būtu tā tautā dēvētā '"otrā pusīte'"?
Tās ir patīkamas un mīļas izjūtas :):):)
īssavienojums
Es kādreiz tā "spēlējos".... ar acīm. Sevišķi labi izdevās vasarā, kad esmu par sevi vairāk nekā parliecināta un izskatos arī labi. Esmu koķete, ko lai dara......