Kas tas ir?

7. mar 2010. 18:48

Tu ej pa ielu,veikalu,vienalga kur un pēkšņi jūsu acu skatieni pavisam nejauši sastopas.Tas ir tikai mirklis,tie  neuzkavējas viens pie otra,bet aizslīd garām tā it kā nekas nebūtu bijis.Bet bija.Tu pat nevari pateikt,kas bija,"klikšķis",kaut kas sen zināms,bet pazaudēts,kaut kāda mūžības sajūta.Tu  neredzēji seju,nerunājot par figūru,kājām,krūtīm.Tu neredzēji neko,jo to sajūtu nevar ieraudzīt.Tu necenties neatskatīties.Nav nepieciešamība.Tu esi ieskatījies tur,kur vienmēr vēlējies,sev tik tuvā un radnieciskā būtībā.Tas ir brīnums,tā satikt sevi. Tā gadās?

Atslegas vārdi: doma23289, mīlestība34028, dzīve38590

Labākā atbilde

  1. 5
Dzēsts profils 7. mar 2010. 18:53Viņa atbildes

................. Jā, tā gadās, tā ir sabiedrības uzliktā morāle, kas tev neļauj apstāties un atzīties savos impulsos, bet tev ar to jādodās tālāk, klusībā pie sevis apspelējot, kā būtu, ja būtu........................................:(:(:(

Šis jautājums jau ir slēgts. Jūs nevarat uz viņu atbildēt.

Atbildes (29)

  1. 3
Burvīgā D. 7. mar 2010. 19:20 Viņas atbildes

Man pat amigosā ir savi savas simpātijas.

  1. 1
Dzēsts profils 7. mar 2010. 19:08 Viņas atbildes

kā ta nesajust! jums tik karsti skatieni, ka baile. grib vai negrib jāpaceļ skatiens, lai ievērtētu, kurš vainīgais.

  1. 1
Dzēsts profils 7. mar 2010. 19:40 Viņas atbildes

Gadās gan....
Zini? Iesmējos...man kaut kad sen par šo- tik paliekošo acu skatienu un vēl arī par to, ka cilvēki nespēj izmainīties ejot viens otram pretī- te pa labi, te pa kreisi, te atkal abi pa labi, stāstīja tā- "jūs esat reiz tikušies, iepriekšējā dzīvē"...
Man jau klusa cerība, ka tas notiks atkal- nākamajā....   

  1. 0
Ze B. 7. mar 2010. 18:51 Viņa atbildes

Te pietiks ar šo !

  1. 0
Dzēsts profils 7. mar 2010. 19:06 Viņa atbildes

Tas ir kā tējkannai 220w !

  1. 0
Dzēsts profils 7. mar 2010. 19:24 Viņas atbildes

jā,,,tā gadās,,,,tas ir neaprakstāmi,,bet mūsu iedzimtā kautrība vai bailes tikt nesaprastam nolaižam acu plakstus un dodamies ierastajā virzienā uz nekurieni, aizgājuši mājās domās atgriežamies pie tām acīm, tikai retais uzdrošinās uzsmaidīt un uzrunāt to brīnumaino būtni, kuras acīs ieraudzīja sev tik tuvu un pazīstamu maigumu, sapratni.

  1. 0
ginta k. 7. mar 2010. 19:38 Viņas atbildes

Gadās un ātri aizmirstās,jo kā ir tā ir!

  1. 0
Dzēsts profils 7. mar 2010. 19:38 Viņa atbildes

gadas bet reti....

  1. 0
Janis S. 7. mar 2010. 19:51 Viņa atbildes

nu protams gada ,ari tadas situacijas

  1. 0
Dzēsts profils 7. mar 2010. 20:45 Viņas atbildes

Dažreiz tā notiek....:)Pirmajā mirklī samulsums,acis meklē citu mērķi uz ko pārslēgties,bet tas ir tikai mirklis,kurš momentā zūd...Bet vai Jums ir gadījies tā, ka sastopat vienu un to pašu cilvēku vairākas reizes,kurš ir pilnīgi svešs??

  1. 0
Dzēsts profils 7. mar 2010. 20:56 Viņas atbildes

...to tiešām var saprast tikai tas,kurš šo acu skatu ir neviļus uztvēris

  1. 0
Laila N. 7. mar 2010. 22:33 Viņas atbildes

Un ne tikai pa ielu ejot, tāpat notiek arī pastaigā pa tīmekļa plašumiem, reizēm, kā brīnums, tas uzplaiksnī kā komēta, atstājot aiz sevis krāšņu uzliesmojumu tevī, satikšanās ar sevi caur citu...

  1. 0
Alise .. 7. mar 2010. 22:40 Viņas atbildes

..tā gadās!...kāpēc cilvēku skatieni sastopas un jūti, ka tas nav nejaušs skatiens?...šo brīnumu nevajadzētu laist garām,bet, ja tas ir ierakstīts Likteņa grāmatā, šo cilvēku ceļi vēl krustosies...

  1. 0
Gunta L. 7. mar 2010. 23:27 Viņas atbildes

Ja tik vienam tā gadās, tad nav pat ko atcerēties un "mocīt prātu".

  1. 0
Dzēsts profils 8. mar 2010. 00:43 Viņas atbildes

...un dažkārt acu kaktiņos parādās pavisam nemanāms smaids.....un tu zini ,ka to vairs nekad neredzēsi,vismaz ne tā kā pirmajā reizē....

  1. 0
rolis r. 8. mar 2010. 07:16 Viņa atbildes

....tā ir pateicība ( paldies ) koTev kāds sūta  ... a tas otrs ir tikai pastnieks..

  1. 0
Heino K. 8. mar 2010. 08:58 Viņa atbildes

Mīlestība no pirmā acu skatiena...tā skolā mācīja!

  1. 0
Anna S. 8. mar 2010. 10:17 Viņas atbildes

Jā....tā ir gadījies...., bet ļoti reti!
Redzēju vienu interesantu TV raidījumu, kurā gēnu inženērijas speciālisti pēta šādu situāciju. Tad nu izrādās, ka cilvēki ar ļoti līdzīgiem gēniem, sastopoties to zemapziņā jūt. Un tad arī rodoties tā sajūta, ka viens otru, pilnīgi sveši un agrāk nekad nesatikti cilvēki ,izjūt kā ļoti tuvu un  pazīstamu, pievelkošu kā magnēts.....nu ja ne šajā dzīvē, tad kādā no iepriekšējām gan noteikti..... To varētu apzīmēt arī ar terminu '"klikšķis'". Varbūt, ka tieši šis cilvēks arī būtu tā tautā dēvētā '"otrā pusīte'"?
Tās ir patīkamas un mīļas izjūtas :):):)

  1. 0
Dzēsts profils 8. mar 2010. 11:42 Viņas atbildes

   īssavienojums

  1. 0
Dzēsts profils 8. mar 2010. 13:49 Viņas atbildes

Es kādreiz tā "spēlējos".... ar acīm. Sevišķi labi izdevās vasarā, kad esmu par sevi vairāk nekā parliecināta un izskatos arī labi. Esmu koķete, ko lai dara......

Autorizācija

Ienākt