Priekš kam to,ja pārsvarā atmiņas nes sev līdzi nostaļģiskas skumjas Es labprātāk esmu cerīgās un saulainās nākotnes cilvēks,kas izbauda vēl ko nebijušu    Dzīvot viegli ,bet ne vieglprātīgi..tas būs mans moto

Paiet laiks ,ir pat interasnti satikties ,izrunāties ar bijušajiem. Bet ir cilvēki ,kas nemainās un tad tu,saproti ka tas vairs nav tas ,kas tev vajadzīgs. Kaut viņa dēļ ģībi no mīlestības!

Jā,un bez problēmām:  es vispār pēc dabas esmu vēsturnieks .Nekas jau vairs īpaši nesāp.Hronikas.Der pārcilāt bijušo,jo tā reizēm var ko vērtīgu atrast.

Hronikas, kā Svilpis saka, cenšos nepārcilāt; kāda jēga?
Jā, gadās, protams, kad cenšos šo to sakārtot, atbrīvot lādes un plauktus, uzduros kam tādam, kas.. nu drusku iesāpas, nu tā.. Bet! - neļauju tam sev ļauties, jo, kā Jūle saka: "labprātāk esmu cerīgās un saulainās nakotmes cilvēks", tā motivēju sevi

Kas bijis, tas nav. pagātni noliec "Smadzeņu bibliotekā". Izlasītu grāmatu bieži necilā. Dzīvo te un tagad.

Jā pat pārāk bieži un man pašai tas ļoti nepatīk ...

Kā jau minēju,nav variantu.Olgas vīram Baltijas Lāzeru Centrā kārtējais insults,atkal viņas vietā jāstrādā.Noteikti kaut ko tur pareizi nav iezīmējis.

Kamdēļ vērot vecus skatus-škiram jaunu bildi priekšā!

Pa vakariem ejot gulēt.

Atmiņas atnāk pašas,melanholija tikai saistībā ar veselību.