Nafig slēpt savu Egoismu-vot,Pieslīpēt-to gan derētu!:)))

Slimot ar egoismu ir cilvēcīgi.Varbūt akūtu lēkmju brīžos var mēģināt rast kompromisu pašam ar sevi,apzinoties,ka pretējā gadījumā pats paliksi zaudētājos.

Apieties vajag maigi,lolojoši...

LABĀK BŪT EGOISTAM, NEKĀ BEZ SAVA VIEDOKĻA..P

Kā egoisms grib izlekt, tā piebremzē to, tā katru reizīti, kamēr atbrīvosies pavisam.

Vajag ignorēt.

Iekod mēlē,kad gribi teikt:"ES"!

Ar to egoismu gan ir pagrūti apieties, tas tiešām ir negants iznīcinātājs...brīžiem sanāk tīri labi, kad izdodas apzināties to, ko daru, tad tam egoismam manī nav vietas, bet ne vienmēr tā piedomā...straujā daba bieži vien to egoismu tā feini pagrūž priekšā un cauri...atjēdzies, ka kārtējo reizi esi kādam nodarījis pāri...

Kontrolēt.

ja cilvēks reāli ir egoists, viņš to neapzinās un vairumā gadījumu neatzīst:))

          Lielos vilcienos egoisms tiek salauzts jau bērnu dārzā.Vai tas ir labi?Egoismam piemīt arī liels virzītājspēks dzīvē...Tā kā koks ar diviem galiem!:)))

Iedomājies sevi tā cilvēka ādā kurš dabuj izbaudīt tavu ego uz savas ādas. Vai Tu gribētu būt mainītās lomās?

Bez Egoizma neviens neizdzivos,bet to vajaag savienot ar milestiibu!

ir 2 egoismi......tas kursh ir izaudzis par pamatu njemot tavus principus......un tas kursh tev rodas instinktiivi.....ja tev egoisms traucee attieciibaas.....izmaini savus principus un uzskatus par dziivi.....vai arii vnk saac pienjemt cilveekus taadus kaadi vinji ir.....un neskatiites cauri principu pliivuram

Nezinu, jo ar savu vel neēsmu ticis galā

   Ar Ego- cīnīties grūti- tas traucē, biežāk paskatīties cilvēkam acīs un viņu izprast. Iedomāties sevi viņa vietā.