kaut atlidotu kāds šķivis un parautu mani līdz

  Cik skaisti!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Brits jautā latvietim – “cik jūs esat?” Latvietis – “ap 2 miljoni!” Brits – “es saprotu UK jūs esat 2 miljoni, bet cik jūs esat Latvijā..tā  domājot  zvaiznēss  ..nesapratu.

Nu kad ta laimi nesosha kritis...

aiij ja tu zinatu ko es domaju ...es reizem kad ziema ta velak naku majas es pacelu acis kas zvaigznes labi saskatams ...es tajas varetu visu nakti lukoties un tad vel butu man par mazz ....kads skaistums ir virs galvam muusu kad mes ka mazi prusaki pa zemeslodi cinamies viens ar otru .....nubet ta vins ir .

Cik esmu síks salídzinot ar 6o milzu bezgalíbu

Kurš man tās nonestu...

Kāds skaists mirklis! Un tad jau ieslēdzas iztēle, bet tas pieder tikai man...

...tur ir īstā dzīve...bez nosacījumiem,aizspriedumiem...brīva no visa...

Krītiet, mīļās, krītiet, lēnām un daudz, lai varu paspēt nodomāt visas savas vēlēšanās  

Cik skaisti un noslēpumaini tur viss izskatās..

bieživien pat nedomāju ,bet atceros.....

Sajūsminos.ka ir kaut kas tāds....vārdos neizsakāms!

Ar patiesu prieku un baudu veldzēju acis!

Es zvaigznēs neskatos,zvaigznes skatās uz mani!  

ļoti labs veids kā atslēgt domas starpcitu....

Kāds skaistums un varenība. Reizēm mazliet žēl, ka neesmu dzimusi tajos laikos, kas vēl tikai priekšā, kad varētu to skaistumu apskatīt tuvplānā- lidojot kosmosā.

Par cilvēku, ar kuru kopā lūkojos zvaigznēs.
Vai par cilvēku, kurš man nav blakus, bet, iespējams, lūkojas tajās pašas zvaigznēs....

Parasti domaju, par to, cik tūkstošus, wai miljonus gadu ceļo gaismas kwanti no šīs zwaigznes līdz mums, kamēr mūs sasniedz... domaju wai šī zwaigzne wēl wispār existē, warbūt ta jau explodejusi wai izdzisusi.... Mēs jau redzam šo zwaigzni tālā pagātnē...     

Par pazaudētu mīlestību...