reiz kādam atklāju un viņš to prata pēc tam izmantot pret mani..

Daudziem nē, bet ir brīži, kad intuitīwi jūti cilwēku, kuram war uzticēties....

Varbūt brīžiem pārāk bieži eju ar kailu dvēseli uz plaukstas, bet reizēm iemūrēju sirdi tādā cietoksnī, ka pat ar tanku cauri neizlauzties...

Jāpadomā vēl par šo jautājumu būs :)

Esmu ļoti atklāts cilvēks,taču to ,kas ir dziļi iekšā ,parasti.citiem nerādu.It sevišķi ja tās ir problēmas....Varbūt tāpēc par mani izveidojas nepareizs priekšstats.

Un kas to ir pelnijis   Diemžēl maz kuri ...

Esmu diezgan atklāta, bet pilnībā reti kuram varu atklāt to, kas darās manā dvēselē, jo pārāk sāpīgi ir nācies par to vilties...

Man laikam tada nelatviska mentalitate,viss kas uz meles,tas ara.Pec tam jau pati ciesu.Domaju,ar gadiem gudraka paliksu,bet kas to deva.Murgs.

Man arī bieži tā gadās: mana mēle- mans ienaidnieks, reizēm:)

nav vērts,jo sapratīs tas,kas pats to izjutis

Nevienam...........

Vai Tu esi traka?! Tad jau var nomirt.... Es tikai bildēs rādu!

Katram tiek atklāta sirds savā krāsā un paskatā.. drošība pirajā vietā

Izrunāšanās atvieglo sirdi,citreiz sveši saprot labāk nekā tuvenieki.

  Ir gadījies un tā ir kļūda!!!