Atslegas vārdi: dzīve38617
Katram cilvēkam ir sava maska, pat tiem, kas saka , ka viņiem tās nav. Daži ar to ir tā saauguši, ka pat vairs nejūt to.
Savējo cenšos noņemt, vakarā uztaisīt tai tehnisko apkopi nolikt uz plauktiņa, lai atpūšas līdz mirklim, kad tā būs atkal vajadzīga.
Laiks, kad, kā Čaks saka, ka sirds uz asfalta redzama...ir sen jau pagājis, mēs savu būtību šodien slēpjam, aiz lielākām, biezāka'm, plānākām durvīm. Pār mums šodien valda, pamatā nevis attiecības, bet kontakti.
es šad tad vakaros uzlieku masku,lai svaigāka seja.
Es to vispār nekad neesmu uzlikusi.!?
Kam man tā maska vajadzīga?Esmu tāda,kāda esmu...
Nelietoju,izsakos un uzvedos dabiski.
Ak tad tapeec tos ikdienaa pareizos un ideaalos naktiis ljauni sapnji moka?Nez,kas man lika to njemt un pieaudzeet...varbuut intuiicija...vai bailes,ka kaads var nospert!?
Gulēt ejot tā nemaz nav jānoņem - tā nokrīt pati! Jo miegā mostas zemapziņa, gribam mēs to vai nē!
Pirms pusgada noliku savu masku skapīNu visi saka-Ivar,tu tāds dullāks tagad...
...ir...ir...mums katram ir sava maska...vienam,perfekti pielāgota...citam nemākulīgi veidota,tāpēc krīt acīs...un drosmīgākie atļaujās ik pa brīdim to noņemt...un šokēt apkārtējos.....un tad dabuj dzirdēt par sevi un savu uzvedību visu taisnību....vai patiesību.....tas atkal ir cits jautājums....gļēvākie ar masku ir saauguši,jo baidās pašī no sevis....no cilvēka,aiz maskas...