Atslegas vārdi: doma23289, dzīve38590, Attiecības38696, sabiedrība61
Domāju, ka vienīgie bērni jūtas mazliet nelaimīgi un apdalīti. Brālis vai māsa bieži vien ir arī draugs, kam izkratīt sirdi
Jā,pat ļoti.
brālis.............jo nav iespējams viņu nekad vairs satikt..............
Jā,esmu viens kā pirksts,nav ne māsu ne brāļu.
Nepietrūkst, man viņi ir visu laiku 3 brāļi un viena māsa ... ups, laikam esmu bagāta arī
Diviem tomēr jautrāk,interesantāk,bet kā nu dzīvē sanācis ar to arī sadzīvojam
Man pietrūks māsas,kuras nav.
man itka nepietrukst jo katru dienu satieku savus 2 bralus un savu masu
bet pietrukst vel 2masa un bralis kuru nesatieku biezi:(...
bet pietrukst un viss vairak uzstrauc ,ka ir kadas problemas viniem vai kad nav majas..
Nē nepietrūkst.Man ir trīs māsas un brālis un mēs visi bieži tiekamies.
...man ir divi brāļi...ļoti gribējās māsiņu,bet nekā...ar brāļiem ļoti labi satieku...viņi ir daudz jaunāki,bet tagad gadu sarpība vairs nav jūtama...
tā kā esam 5 bērni, par ko paldies vecākiem, tad īpašu trūkumu nejūtu. vienmēr ir kāds ar ko parunāties. Jaunākajam bračkam tik 2 gadiņi. ehh..neapskaužu tos, kas vienīgie ģimenē.
Dievs man tos nav devis...bet ir reizes,kad vēlos,lai viņi būtu
man pasham ne,3 masas 6 brali, manam delam iespeams jo vinsh man viens!