Saruna, saruna un ...
17. nov 2009. 19:30
Sarunājoties ar sev tīkamu cilvēku, Tu sarunas laikā esi pavirša, neuzmanīga, pielaidi kļūdas, varbūt pat nokaitināji ar to, vienvārd-sakot izgāzies! Var jau sevi mierināt, ar to, ka gāzties, tas ir cilvēcīgi, galvenais neapgāzties. Tu nevari gaidīt, kamēr Tev sniegs palīdzības roku, vai gaidīs, kamēr Tu piecelsies. Kādiem ir jābūt nosacījumiem (varbūt vadoties pēc sajūtām), lai saruna būtu saturīga, patiesa un neviennozīmīga????
Atslegas vārdi: domas966, vārdi4, atklātība5, nedrošība...0
Labākā atbilde
*savējie* sapratīs. pārējie - ja nav lemts, tad nav. neiespringstu.
Atbildes (7)
Piekrītu Fejai,-ja nav lemts,tad nu neko...
Atbriivojies.......bet nejau apjuuc....atbriivoojies domaa skaidri.....ir taa ja tu tieshaam esi atbriivojusies....tu domaasi skaidri un raami.....un ja arii kljuuudiisies ...otrs to sapratiis...un pasmaidiis!
Galva nesāp? Man nesāp, jo man ir piekāst, es ilgi tur nefilosofēju.
Filosofija nav mana stiprā puse.
Atslābinies un nedomā,ka iznāks atkal greizi,es pārliecināta par sevi un būs labi.
nav tā gadījies izgāzties.. vienmēr cenšos savu domu pamatot un noformulēt savu stāstījumu psiholoģiski un loģiski stiprā pārliecībā.
ja sarunas laikā esi pavirša un neuzmanīga...tad vai nu tev nav interesanti , vai nu domā par kautko citu...un ja tev nav interesanti, kāpēc viņam pēctam jābūt interesanti ar tevi...