Lietas mēdz pazust acumirklī; vējš ar tām parotaļājas, un tās ir prom. Viņas sidrabotās troses… pārāk cieši piesaista cilvēkiem un lietām, un, kad tie ir prom, vai tad daļiņa mūsu pašu neaiziet kopā ar viņiem?
Ričards Bahs,
Atslegas vārdi: doma23287
kaatad ka aiziet... viena daljina aiziet, bet cita no pavisam citas puses tiek piepuusta klaat...
cilvēkam ir slikta tieksme pieķerties lietām, cilvēkiem - manuprāt, jāpriecājas par laiku, kas atvēlēts kopā ar kādu cilvēku, vai lietojot kādu lietu, bet skumt, kad troses tiek pārtrauktes pārāk nevajadzētu - viss ir līdzsvarā, kaut kas aiziet - kaut kas nāk vietā
un ir taču tik interesanti - kas, vēl, nu kas vēl labs mani sagaida šodien, rīt
Ir jau ir tā, ka kāda lieta tā kā saaug ar mums, mūsu dzīvi, iet visur līdz, tādu zaudēt žēl...es par tām īpašajām lietām, katram laikam ir kas tāds, kas atgādina bērnību, vecākus, kādu mīļu cilvēku...