Atslegas vārdi: mīlestība34035, attiecibas38715, laulība6
lai cik cilvēks būtu pašpietiekams, mēs esam radīti mīlestībai - un kopā būšanai...
un vēl kas - kāds prieks no tā "stāvokļa", statusa vai labklājības -sauciet, kā vēlaties, ja nav tuvas un atsaucīgas sirds blakām, ar ko dalīties šai priekā?!
Dievs radīja vīrieti un sievieti lai tie divi taptu par vienu miesu.Laulības ir Dieva institūcija un Dievs var svētīt tikai tos,kas sākuši tuvas attiecības būdami salaulāti.Ja ne,tad cilvēks paliek viens pats par atbildīgu divu cilvēku attiecību veidošanā.Es nespēšu Jums dot ieskatu divu Dieva priekšā un pēc Viņa nodoma laulātu attiecībās,tomēr vienu varu pateikt pavisam droši:Ir labi,ja tu vari kādam uzticēt savu dzīvi un ņemt dalību otra dzīvē.Dzīvot ar apziņu,ka uz pasaules ir tikai viens cilvēks,kam tu vari uzticēt visu līdz galam un būt uzticīgam līdz pēdējam elpas vilcienam.Baudīt dzīvi kopā,tas ir nodzīvot vienā dzīvē divas attiecību bagātas dzīves.Smelties vienam no otra visu to,ko Dievs abiem ir piešķīris.Vai dēļ tā visa nav vērts dzīvot?
Vienkārši pievilcīgas un nodrošinātas sievietes arī mēdz iemīlēties un dzemdēt bērnus.......jeb tagad precētas sievietes status pienākas tikai maznodrošinātām un nepievilcīgām?
Varētu teikt ka muļķīgs jautājums ... jocīgs! Kas Tev tur nav skaidrs???
Sieviete virietis raditi viens otram ,lai veidotu milu gimeni kopigi audzinatu bernus viens otru miletu.
lai rastu sev problēmas:)))
Neviens maks ( pat visbiezākais) nespēj aizstāt ģimeni...
14 gadus dzīvoju kopā ar sievieti,bet neesmu precējies.Vai tādēļ mums būtu sliktāka un nestabilāka ģimene,kā precētajiem? Nedomāju viss...Precēties laikam ir nepieciešams tad,ja neesi pārliecināts par ilgu saticību un saderību - vieglāk mantu sadalīt un viss...!
Nav jau obigāti, bet es domāju, ka agri vai vēlu cilvēks sāks justies vientuļi.
Njā, Dilaila un Linda, kuru atbildes pašlaik ir topa augšā, pateikušas to ļoti labi. Jebkura sieviete un jebkurš vīrietis var iemīlēties un saprast, ka tas otrs ir tas cilvēks, ar kuru kopā viņa/viņš varētu sagaidīt vecumdienas. Lai dalītu prieku, bēdas.. tur ar kaķi vien nepietiek. Un precēšanās nebūt nenozīmē, ka šai mūsdienīgajai, nodrošinātajai un pievilcīgajai sievietei būtu jāpaliek par mājsaimnieci, jāražo bērni un jādzīvo vīram uz kakla.
Varbūt jautājuma autorei nav tādu labu, veiksmīgu un precētu sieviešu paraugu apkārt, kas pārliecinātu, ka sieviete neko nezaudē no savas mūsdienības un pievilcības, ja ir precējusies?
Nav obligāti to darīt.Vienīgi, ja abi to vēlas darīt.Otrkārt,vēlams noformēt papīrus,lai vēlāk nebūtu problēmu dažās lietās,ja kas notiek ...vai arī noiet greizi...Pārējais ir tikai pašu ziņā...Savstarpējā uzticība,cieņa,mīlestība un vēl daudz kas nav noformējami un nostiprināmi ar papīru palīdzību !!! Tādas ir manas domas...
Ja šīs trīs necilās, teiksim skarbāk nedvēseliskās kvalitātes ir tās, kuras liek šaubīties šai jaunajai sievietei, tad ir divi varianti.
1. Neprecēties un izbaudīt pilnā brīvībā un neatkarībā šo "likteņa dāvanu" un kā saka vecumdienās palikt pie "sasistas siles".
2.Aprecēties, lai ātrāk saprastu ka viņu vērtība ir nulle divu cilvēku sirdsmīlestībā.
Jebkura sieviete,pat loti mūsdienīga,nodrosināta un pievilcīga vēlas tikt mīlēta un lolota.Bet vai mūsu sabiedrībā ģimene kā vērtība nav pamatigi degradēta?.Laimīgās tās sievietes,kurām ir izdevies satikt to īsto un atsaucīgo sirdi,bet cik daudzām visa mūža garumā tā arī nav izdevies un vecumdienas jāpavada kopā ar būtībā svešu cilvēku, kā diviem veciem uz visu pasauli apvainojušamies īgņām.Arī es pati esmu musdieniga,nodrošināta un pievilcīga,bet diemžēl ar neveiksmīgu laulibas pieredzi
Nav spiesta kārta,tie kas dzīvo tāpat kopā un izveido ļoti jaukas mīlošas attiecības un feinu ģimenīti ir daudz bagātāki dvēselē ,nekā precēti ,un ar gadiem vairs tikai pieradums un elementāra cieņa.Precēties vai neprecēties tas katra paša ziņā.Arī es esmu materiāli nodrošināta ,pievilvcīga un pie tam precējusies ,ļoti laimīga ar mīlošiem bērniem un pat mazbērniņiem.
Kristīne, ko Jūs pati atbildētu uz šo jautājumu un ko gribētu sagaidīt no citiem?
Lai pēc 25 gadiem varētu svinēt sudrabkāzas un es ceru ka cilvēkus kas mīl pavada tukšums ja otras pusītes nav blakus kātas bija mūsu ģimenē kad apstākļu spiesta es atrados svešumā. Mūsu ģimenei jau 29 gadiņi , bet jūtas nav zudušas un mēs cenšmies izbaudīt katru mirkli ko pavadām kopā!...
precesanas nenozime,ka mil,ne visi ,kas precas,to dara delj milestibas.murgi. Sieviete velas ierobezhojumus,tad lai precas!!!!!!!!!!!
Katrai sievietei, tāpat arī vīrietim ir nepieciešama otra puse, un lai šīs atiecības nekļūtu netiklas, šai otrai pusei priekš Tevis jākļūst vienīgajai. Būs grūti bez kompromisiem savas sirdsapziņas priekšā to īstenot nelaulājoties. Un paļauties uz nodrošinājumu mūsdienās, vienā mirklī tas var izgaist kā dūmi. Nemainīgi uzticams ir tikai Dievs un tās vērtības,ko Viņš mūsos ir ielicis, viss cits plūst un mainās.
lai vecumdienas nepaliktu veinatne bez gimenes!!!!
Tas tak ir pēc katra izvēles atkarīgs!