Vienā seminārā visai gudrs lektors klāstīja, ka mēs citos cilvēkos neciešam un nosodām tikai tās īpašības, kuras mums pašiem piemīt. Ja mums tādu īpašību nebūtu, viņaprāt, mēs tās citos cilvēkos pat nespētu saskatīt. Tātad, ja man nepatīk liekuļi vai meļi, tad tikai tāpēc, ka pati tāda esmu utt. Vai jūs tam piekrītat? Man kaut kā tā doma nelikās pareiza.
Gandrīz vai jānosoda līdzcilvēka Arijas Krigeres vārdu salikums "visai gudrs lektors klāstīja".
Domu kūtrumu,nevēlēšanos saskatīt skaisto tur,kur viņš ir...
....tam lektoram vajag griezties pie psihologa,varbūt pietiek,ja viņš izrunās savu sāpi viena priekšā,nebūs tad to jāpasniedz veselai auditorijai.
Vienaldzību,liekulību,melus un nodevību.
nē, galīgi nepiekrītu šādai interpretācijai....es nosodu citos vienaldzību un nežēlību....pati nebūt tāda neesmu un nekad nebūšu,jo, būdama hiperemocionāls cilvēks, mēģinu palīdzēt tiem,kuriem klājas grūtāk...
Neciešu pārmērīgu čikstēšanu par dzīvi,viss ir pārvarāms,tik mazītiņam uz priekšu.
nu nē ,man nepatīk liekuļi ,stukači ,pielīdēji ,es redzu ,bet nejau vienmēr to tam cilvēkam saku ...es šai teorijai gan nepiekrītu , :
Aprunāšanu un skaudību.
MELUS/NEKRIETNĪBU.
es nevienu nenosodu, bet ir īpašības, kas man cilvēkos svešas un pretīgas - kā jau daudziem no jums, tās ir liekulība, meli, cietsirdība, valsts iestāžu darbinieku neprofesionalitāte, trulums un stulbums
varbūt mūsu vidū ir kāds psihologs/psihiatrs, kurš varētu izskaidrot mūsu kompānijai minēto lektora apgalvojumu - es to esmu dzirdējusi jau agrāk, centusies sevi analizēt. .. nu nepiekrītu es šim...
MAN TOMĒR NEPIEMĪT VISAS TĀS ĪPAŠĪBAS, KO NOSODU, TIKAI PĀRIS TĀDU, IESPĒJAMS.