Jā, šī netaisnība mani tracina.Cits vecāks cīnās, strādā ,audzē mazdārziņā sev pārtiku, uttt,bet cits vienkārši neko nedara un viņam visu iedod!!!!Nesaku ka jākļūst par trūcīgo ,bet vajadzētu izskatīt to visu sistēmu.

Ja sedesi u8n raudasi , kā dzīve ir grūta lieta, tev palīdzes. Ja megināsi pats griezties, tad palīdzības ne gaidi. Vel nožņaugs ar nodokliem. Vel izdevigāk būt par duraku, tie vienmēr laimīgi.

Jānokāpj no mākoņiem...   .Viss ir beidzies,atliek tikai sapņot.Atslāņošanās ir izveidojusies,un kuram rūpj apkārtējā vide-tauta(izglītība,medicīna,aprūpe,darbs).Tas ir lieks slogs un lieki naudas izdevumi attiecīgām institūcijām.Tagadējie laiki tādi: aizpeldēji tālu-ir spēks - izpeldēji,nav spēka - pa burbuli,kur nu vēl papildus izglītot bērnu.Tas ir atvēlēts citam cilvēku slānim...

Labs jautājums...

Cik var spriest no informaacijas liidzekliem, tad nav nemaz tik viegli ieguut truuciigas personas statusu. Esmu vairaak , kaa paarliecinaats, ka lielaakaa dala no viniem , ja buutu kaut mazaakaa iespeeja, kaut par minimaalo algu, bet godiigi straadaatu. Nevaram jau spriest par visiem, redzot, ka atseviski cilveeki uz to vien spekulee.

Es esmu laimīgs, ka es dzīvotu un strādātu Latvija

Juri Ls es ieteiktu jauniešiem dzīvi veidot tā lai, nevajadzētu par tādām izdzīvošanas lietām vispār uztraukties...tas nav pareizi, mazāk vajag skolās slinkot...vecākiem pareizi ir jāaudzina savus bērnus, lai tie no mazām dienām saprot, ja nemācīsies, tad visu mūžu knapināsies...jāieaudzina bērnam apziņu, ka viņa dzīve ir atkarīga tikai no viņa paša sasniegumiem, ka dzīvē var paļauties tikai uz sevi un savu ģimeni, ka bērnus laiž pasaulē priekš sevīm, nevis valstij, nevajag radināt pie domas, ka pa visu valsts parūpēsies....

...dod, Dieviņi, otram dot,
ne no otra mīļi lūgt.

Par trūcīgu būt nav nekāda laime.