Pati neprotu. Un mīlu sevi normas robežās.

Lai dzīvo kā vēlas,kas man par to daļas.bija laiki ka man nu nipēckā neveicas,vai mani tad kāds mīlēja.

Jāmīl ir,šodien man labi,par rītdienu nezini,visādi tak var notikties.

ne es tadus cilvekus nemilu,jo es vinus nesaprotu.

Mīlēt viņus es nemīlu - nav jau par ko . Man viņi ir vienaldzīgi , atskaitot tos , kas nemākot dzīvot , traucē dzīvot citiem - tādi tipi man nepatīk .

kaada zinjaa neprot dzivot?

Cilveeku jau miil ne deel prasmes vai neprasmes dziivot....

Kaimins pardzivo,kad ieradisies Ekspedicija-pasu izdratejusi(rada),sievu izdratejusi(rada,un meitu un sievasmati ari izdratejusi,pec tam aizbrauks.

Garīgi mīlu gan tos kuri neprot dzīvot,gan tos kuri prot dzīvot.

Katram ir tiesības savu dzīvot tā , kā viņš pats uzskata par pieņemamu. Un nav mana darīšana- kas ko prot vai neprot- tas būs tikai mans subjektīvais viedoklis par kaut ko. Bet ar cilvēkiem komunicēju un jūtu simpātijas vai ne- simpātijas pilnīgi citu iemeslu dēļ.

Mīlu,ja vien šie cilvēki ietilpst manu cilvēku lokā.Bieži vien vislabākie, nav paši bagātākie-finansiāli.Un tādi, daudz biežāk, sniedz prieku un atbalstu dzīves skumjākajos brīžos.
Un ir divtik jauki- priekos.

milu un neprasu ko prot un neprot darit

Ne mana cūka,ne mana druva,es citu dzīvi nedzīvoju un neesmu arī ziņkārīgs,nezinu pat kā kaimiņus sauc!!!... Daudzi velkās gan pie manis pēc palīdzības!!!

nemilu