Uz dusmam nevajag atbildet ar dusmaam.... tas iztukso dubultaa... labaak tak nomierinaties un atbildet ar labestiibu.... tad ari dusmas paaries un izzudis naids... Labais uzvares! Es tam TICU!

Naids paliks atmiņā lidz kapa malai.

Ar laiku visas emocijas izplēn, bet neticu te tiem, kas iesaka vienkārši nedusmoties vai nejust naidu. Nepāriet spēcīgas izjūtas pašas no sevis - tikai tāpēc, ka es tās negribu just. Bet izsāp, pāriet un notrulinās gan. Ar laiku.

Pilnīgi  piekrītu Robertam!

...naids dziedējams ir,skatoties cik dziļas brūces...

Ilgi domāju par tavu jautājumu, bet tā arī neatradu atbildi, man laikam dusmas asociējas ar aizvainojumu, bet tas..........ir dziedējams. Īslaicīgām dusmām, ja nu gadījumā tādas uzliesmo, tas pazūd kā skrejošs vējš

es esu no tiem kas nemaak ilgi dusmoties, lai kaa arii gribeetu, bet naids,to tomeer dziedee laiks. ar laiku naids paarveershas dusmaas, bet taa kaa dusmas kaitee vairaak pasham nekaa citam, tad labaak no taam atbriivoties.mees par daudz biezji dusmojamies par siikumiem, tad es sav saku- vareeja tak buut sliktaak un priecaajos ka veel viss taa beidzies-, un veel viens ieteikums- vajaga distanceeties no dusmu objekta, ljaut laikam un veselajam sapraatam atveerties, jo dusmu karstumaa, es biezji sastraadaaju taadas lietas, ko veelaak vairs nevar labot.daudz atkariigs no temperamenta. arii tiem klusajiem ir dusmas tikai vinji taas patur sevii un aarda sevi no iekshpuses.