NU,IZTURES,LIDZ NAKOSAI REIZEI ! UN VISVAIRAK CIETIS PATS BERNS ! ! !
GALU GALA NELAIMIGI BUS VISI ! UN TA JAU IR T R A G E D I J A !

pāris gadu, tad paliks stāvoklī un gaidīs kopā mazuli

No malas skatoties ir viegli spriest un dot dažādus padomus,bet kā paši rīkotos? Atbilde-nezinu,jo katrs domā savādāk,tikai dažreiz nonākam pie pareizā lēmuma.Mēs mācāmies visu savu mūžu un ari tas ir par maz.

neatgriezies.Tu esi stipra bērnus uzaudzināsi.Bet ļauj ar bērniem vīram uzturēt sakarus.mana pieredze.viena uzaudzināju 3 bērnus.

Vienas mocības ,kas vīsies kā līkumots ceļa posms paugurainā apkaimē ,kādu brīsniņu šķitīs,ka ceļš iet augšup,bet tad atkal nenoliedzami uz leju ,kļūš šaurs ,vēl šaurāks , vēl bīstamāks un beigsies  ja ne aizā , tad grāvī par visiem 100 procentiem
Normālas ģimenes vairs nebūs nekad , mīlestība? Vai tā vairs ir mīlestība...
Bērns šo šāda atiecību veida rezultātā būs diskomfortā...

Bērna dēļ? Vai bērns nejūt? Vai bērns nav pelnījis harmonisku vidi?
vai labāk nav laikus iepazīstināt bērnu ar problēmām, kādas mēdz būt pieaugušo pasaule? Vienlaikus uzklausot viņa sāpes, domas, turoties līdzās viņa līdzpārdzīvojumos? Vai bērnam vajadzīgs nelaimīgas, tēlojošas māmiņas modelis?
Skan skarbi. Bet - mans bērns izauga līdzās šķirtai māmiņai, kura viņam mēģināja parādīt, cik cilvēks var būt stiprs, cik interesanti var dzīvot arī tad, ja ģimenē neveicas, un aicināja viņu mācīties no tēva un mātes pielaistām klūdām.
Manam bērnam jau 9 gadus ir lieliska, laimīga laulība.Un ļoti vesels saprāts, risinot problēmas, kuras katrā laulībā mēdz būt.

Dzīvot var. Bet pēc kāda laika, pašam sev jāuzdod jautājums: vai tiešām to vajag, strīdi, nepatika un vai bērns to sapratīs. Domāju, ka labāk tomēr šķirties, jo bērnu var mīlēt arī nedzīvojot kopā.

tur tomēr ir kautkas cits,varbūt sievieti māca šaubas vai tiks galā viena ar bērnu ,tas nav nekas briesmīgs ka viņa bērna dēļ ir atgriezusies pie vīra ,varbūt bērnam pat tā ir labāk ,jo abi vecāki ir blakus un var audzināt kopīgi ,bērns jau nav vainīgs ka viņu attiecības nav izdevušās ,bērna dēļ ir jāmāk savākties...

sevi ziedot un ar savām vēlmēm nerēkināties tas ir muļķīgi, jo gala rezultātā bērni izaug un tu pati tāpat esi vientuļa. ja nav mīlestības, bērni visu to redz un saprot un pienāk tāds brīdis, kad viņi to arī pajautā- kāpēc jūs dzīvojat kopā, es gan tā nedarīšu.

norma

Pirmkārt jau lielākai daļai cilvēku nav īstas saprašanas, kas ir mīlestība.Tā saldkaisme, kas pārņem divus cilvēkus, kad viņi jūtas viens otram patīkami, vēl nav mīlestība.Cilvēki paši nespēj radīt mīlestību, jo mīlestības avots ir Dievs. Ja mēs savu dzīvi nenododam Dievam, mēs ilglaicīgi nespējam mīlēt, tāpēc arī ir tik daudz šķirtu laulību un nelaimīgu cilvēku.Ja bērnam ir abi vecāki, viņš pirmkārt jūt drošību, jo taču abi bija klāt viņa radīšanā.Ja divi cilvēki ir radījuši bērnu, tad viņiem arī jānes atbildība par  šo  mazo cilvēciņu.Ja viņa atgriezās, tātad atgriešanos gribēja arī viņš.Es nezinu, kāpēc viņa no vīra aizgāja, bet zinu to, ka Dievs dod spēku piedot visu, arī nodevību.Laulībā katram ir jābūt nevis ņēmējam, bet devējam, tad dotais atgriežas dubultā.Ja viņi uz to tieksies, nodzīvos laimīgi līdz mūža galam.

šajā situacijā nekas labs sanākt nevar.

Vai bērns, pēc pašķiršanās, palika pie mātes, vai tēva?
Ja pie tēva, un viņa atgriezās, tad 90% ne uz ilgu laiku.
Ja pie mātes, un viņa atgriezās ar bērnu pie tā tēva, tad 90% uz palikšanu.
Viss ir atkarīgs no konkrēto cilvēku "ego".
Kurš bija šķiršanās iniciators un tt.

Ļoti nepareizi izdarīja.

Bērnu dēļ gan nav vērts dzīvot kopā, visi bērni ir izauguši tāpat arī, un dzīvi bojāt sev un citiem nevajag, dzīve taču ir tikai viena.

Ja izskiras tad nav kopdzives, neredzu jgas par Jusu atgrieshanu!!

Maksimums 1 gads

Tur nekas labs nav gaidāms.

Ta ir tuvredziba.....bez milestibas ......un berniem tas ir tikai sliktak,

Domāju, ka šādā situācijā viss ir atkarīgs no katra atsevišķi. Ja viņa aizgāja, tad nevajadzētu atgriezties bērna dēļ, jo šādas attiecības neturpinās ilgi.