?????
Atslegas vārdi: mīlestība34035, gimene201, attiecibas38715, berni75
Īsti nesaprotu kāpēc sava dzīve jāsačakarē bērna dēļ, turklāt cik zinu šādus gadijumus bērns būs pirmais kas pārmetīs šādu soli, jo vienalga jau viņš jūt kādas bez mīlestības attiecības pastāv starp tēvu un māti! Domāju, ka vinnētājs no šāda soļa nav neviens , ne bērns ne arī sieva un vīrs!
Tā var dzīvot, bet vai tā ir labāk? Cietēji būs visi trīs. Bērns izaugs , tam būs savas intereses, sava dzīve, bet sieviete jutīsies lieka un tad sākt jaunu dzīvi????
jaa...sii laikam ir teema, kur katram ir ko piebilst
var but loti ilgi,bet tas bus loti sapigi un bezjedzigi!
Iespējams, ar laiku sāks saprasties, ja viņu konflikts tiešām nav dziļi iesēdies. Vēl ir atkarīga izlīgšana no tā, cik ilgi viņi ir kopā, vai aiz mīlestības, vai arī tā paša bērna dēļ. Man ir zināmi gadījumi, kad cilvēki, nodzīvojuši piecus gadus kopā, kļūst daudz tuvāki, kā arī izzūd to konfliktu, kas bija, būtība un asums, bet, protams, galvenais jau ir tas, ko rakstīju augstāk, vai mīlestība bija, vai konflikts bija nopietns, vai tikai sīkumu dēļ, un, vai bērna dēļ jau sākumā nesagāja kopā.
nevajag dzivot pienakuma jeb aiz zeluma,salauzisi dzivi gan sev gan bernam. Nevienam no ta labuma . paradi savu mugurkaulu. Aizgaji ,tatad prom,citadi sapratis ka var turpinat.
Bērns vienmēr būs Jūsu,bet jābut laimīgai arī Tev.Neizposti savu dzīvi.
Я думаю не стоило возвращаться . Не будет счастлив ни ребенок, ни женщина. Никакой любви назад не вернуть. Новых отношений не построить. Когда семья распалась ребенок чувствует это и переживает. Так мы травмируем и себя и ребенка.
Viņai nekas nav jāiztur,ģimenē ,tāpat kā jebkurā cilvēku kompānijā viens ir līderis-
gudrākais,stiprākais u.t.t. .Ja viņa tā nav,tad pati vainīga un ir vai nu jāpakļaujas ,vai jābūt kaklam,kas groza galvu,vai jāmeklē cita smilšu kaste!
es pagaidisu patikamo vienmer gaida
Es domāju,ka nav vērts atgriezties.Es jaunībā piedevu vīram,jo man nebija tādu domu,ka varētu izšķirties. Tagad es to nožēloju,tā ir tikai sabojāta dzīve.
Izturības līmenis dažādiem ļaudīm ir dažāds. Cita lieta - ikdiena.... Ja nu izdodas būt pārliecinošiem aktieriem 24 stundas diennaktī.... Ja nu ir spēja noliegt visas jūtas un sajūtas... Ja netraucē nemīlestība.... Ja bērns neko nejūt un nesaprot.... Tad varbūt kādu laiku izdodas....
Nekropļojiet savu dzīvi bērnu dēļ,mīļās sievietes! To es konkrēti zinu,no savas rūgtās pieredzes.
Grūti pateikt.Ir tāds teiciens:"Saplēstu trauku nesalāpīsi!"
Nevar sadzivot ar virieti kopa tikai berna del. ko var darit kopa divi pieaugusi cilveki, ja attiecibas ir beigusas? draudzigi, saprotosi jaskiras, lai butu vieta jaunam attiecibam.
Vai bija vērts tērēt laiku?
Tik ilgi kamēr neieradīšos es.
Kad mees ar viiru beidzot izshkiiraamies, beerni atviegloti uzelpoja: " Beidzot!" Iegansts kopdziivei (it kaa) bija beerni, bet iisteniibaa - bailes palikt vienai. Viena jau paliku tik un taa.
ta ir lena pasnaviba
Ilgi neizturēs.Šķiroties bērnam būs labākas attiecības ar tēvu.Vai izredzes tikt pie otra tēva(varbūt pat labāka).
Par iztureshanu te nevar but ne runas,svarigi tikai tas,ko jut viens pret otru divi cilveki,kas vinus saista iznemot bernu.Jo pierast var pie sunja,nevis pie dzivesbiedra.