?????
Atslegas vārdi: mīlestība34035, gimene201, attiecibas38715, berni75
Īsti nesaprotu kāpēc sava dzīve jāsačakarē bērna dēļ, turklāt cik zinu šādus gadijumus bērns būs pirmais kas pārmetīs šādu soli, jo vienalga jau viņš jūt kādas bez mīlestības attiecības pastāv starp tēvu un māti! Domāju, ka vinnētājs no šāda soļa nav neviens , ne bērns ne arī sieva un vīrs!
Kristīne,tas ir ļoti pareizs lēmums,jo savu laiku es arī tā domāju un, dariju.Bet to es saprātu tikai tagat kad jau vairs nav iespējams neko mainīt.Tas ir tikai nevis bērnu pēc,bet gan visas ģimenes labā.Ja vīrs iet pakreisi, tas ir japieņem ka saprotāmu lietu,jo vīri staigāja neceļus to arī daris kamer zeme griežas.Noskatijos raidijumu kur arī saka "Tā arī būs,pats pasevīm saprotams".Žēl ka tanī laikā nebija tādu raidijumu par ģimeni un vīriešu uztveri un saprašanu par ģimenes dzīvi.Mans vīrs gāja neceļus,bet viņa brālim sieva to darija,tas bija daudz nesmukāk.Ja vainīgs ir alkahols, tad gan neko nevaru ieteikt,jo to es arī nevārētu paciest.Tikai es lūdzu likteni, lai tas nepiemeklē manu dēlu.Tagat kad pagāja laiks es saku ka nebūtu to darijusi,jo es arī nemācēju nodibināt jaunu ģimeni,man vairs nebija ticības .......Jaunai sievietei grūti būt vienai,jo kompānijās ari negrīb lūgt,jo skaita ka varu uz kādu vīrieti mest acis.Lai tev veicās,jūsu ģimenei veiksmi.
Tas nebūs ilgi!!!! Lai turētos, spētu dzīvot kopā ir nepieciešams daudz vairāk nekā tikai kopēji bērni!
Uz so jautajumu nevar atbildet viennozimigi.
1 nedeļu
Neko nevajag ielikt rāmjos. Katram pašam jārīkojas pēc sava prāta, pēc savas izjūtas, jāizdara savas kļūdas un no tām jāmācās. Tad dzīve tiešām ir izdzīvota.
manas domas ir sadas,tev nevajadzeja atgriezties pie vira bernu del jo tas bus mocibas gan tev gan bernam vins jutis kad ar jums nav ta ka visas gimenes un cik ilgi tu pati izturesi,ja ir milestiba abpuseja tad es saprotu bet ja nav tad nav verts es zinu ko runaju jo pati to izbaudiju ilgus gadus tagad nosaucu sevi par mulki,padoma bus nervi uzvilkti lidz klinkim,tapat bus nesaskanas,vai tad doma kad berns jutisies labi,ne tacu,no ta cietis vinam nervu sistema,es zinu ko runaju ,padoma kartigi pirms izlem berna likteni mocibam.
Ne vairak ka gadu.
sis jautajums ir loti sarezgits
esmu mamina kas atstaja bernus un bega atpakal neskatoties
pec 3 gadiem meginaju atgriezties,vins teica ir mainijies[iztureju 3 nedelas]
kopdzive ar so cilveku bija 21gads
cik ilgi iztures vina es nevaru atbildet,jo situacijas medz but tik dazadas...
viņi neiztures necik,jo sadzivot normali kopa nebus iespejams jebkura gadijuma,un atriezties del berna-ta ir kluda,un trauma bernam.ar bernu jau var satikties ari satikties pec izskirsanas,un pavadit kopa laiku-saku pec savas pieredzes
Berna delj nav veerts,ja vien pati nemiili.Ne velti teikts bez miilestibas nedziivot
saapiigs jautaajums buutu gatavss dariit visu beerna deeļ
Sveika,Krist!Tu esi jauna,jauka,tava dzive viss vel bus!Patreizejais laiks ir loti smags,bet jauniba ir stipra.Ari es savus bernus/2/ izaudzinaju bez teva.Gimene palidzeja,neviens neko neparmeta.Ta ir veca,iesikstejusi tradicija-tureties kopa par katru cenu,bet ta ir darga cena.Tie ir zaudeti gadi.Milestibu nevar aizstat pieradums vai sadzivosana.Ja tevs bernu miles,vins mekles satiksanos ar vinu,palidzes finansiali un materiali,neaizliedz!Dzivo savu dzivi!
Vecmamina 4 mazberniem.
Nu nezinu.Taa nav gadiijies.Droshi vien tik ilgi cik ilgi spees viens otru ignoreet.Peec tam veesu praatu jaaizrunaajas.Bet smagaakais buus rast kompromisu attieciibaa uz beerninu.Un nevar apiet beerna juutas.Jaa smags jautaajums,bet laikam muusdienaas izplatiits un aktuaals.
Līdz pirmajam teroram....
tas ir stasts par tevi ?
Katrs gadījums ir individuāls. Dzīvot kopā bērnu dēļ? Manuprāt mokās kā vecāki, tā bērni. Lai cik ļoti mīli bērnus, lai kā centies noslēpt negludumus, nu redz, jūt viņi tās pieaugušo nesaskaņas. Un paaugoties viņi ļoti skaidri zina,KĀ negribētu dzīvot savā ģimenē. Lai mainītu savu dzīvi, vajadzīga ļoti spēcīga motivācija un liela drosme.Nekad nav par vēlu visu sākt no 0. Es visu izmainīju, kad bērni jau bija kļuvuši patstāvīgi. Dzīve ir viena vienīga un MANA. Man jau ir pietiekami daudz gadu, lai vairs nesabojātu ne vienu mirkli. Mans ceķlš ved vienā virzienā- uz priekšu. Neatskatoties un nedomājot par visu to, ko nācās atstāt. Dzīvoju šodien. Domāju par rītdienu. Dzīvoju, nevis eksistēju. Novēlu drosmi katram, kam tā ir vajadzīga!
...vinnētāja lomu izpildīja ABI, tagad vainosim kaimiņu , kas nepareizi rādīja gaismu???
Ieradumam liels spēks un viņa ir vāja sieviete.Šīs attiecības nebūs ilgas,viņai pašai apniks.
ilgi neizturēs jo nav jūtu
līdz bērns paaugsies