Atslegas vārdi: milestiba34028
Zini, mani tāds variants nebaidītu, bet tas ir manos gados un ar manu pieredzi.Mūsu ģimenē jau ir tāds kokteilis- ja pavisam precīzi- mans dēls, ne mani dēli( bioloģiski), bet viss kopumā- mūsu bērni, un punkts. Pie mums ir gan viesojušies, gan arī padzīvojuši kādu laiku bērni arī no bērnunama( puiku klasesbiedri)- ja ir bijis grūts brīdis kādam pa dzīvi.Neko sliktu ne par vienu no viņiem teikt nevaru- visi bija bērni kā bērni.Ar mīlestību un siltumu alkstošām sirsniņām un paši dāsni p'\ec dabas- jūtot gan siltumu, gan stingrību , bet sapratni, deva pretī tik daudz savu siltumu.
Tas nav nekāds joks! Mums te bērnu nama bērnu netrūkst (tur, kur strādāju), un netrūkst arī bijušo bērnu nama bērnu, ko labu griboši cilvēki pieņēmuši. Nezinu starp tiem audžuvecākiem praktiski nevienu, kurš šo soli nebūtu rūgti nožēlojis. Varbūt, ja pavisam maziņu paņem...
Personīgi es - nē!Nekad arī ne!
Cilvēki, šķiet, pārāk bieži ieklausās aizkustinošās reklāmās un aģitācijās, bez jebkāda priekšstata, ko tas praksē nozīmēs.
Protms nē! Ir pašam savi,ja ticu tam!
Tas nav tik vienkārši...tā var būt traģēdija cilvēkiem, kas šo drosmīgo soli ir uzņēmušies kā arī traģēdija bērnam...Par tādu soli papriekšu ir ļoti nopietni jāapdomā pirms'sper.
Pagaidām nēsmu tam gatavs.
pavisam godīgi - nē.
Būs savi,padomāt varētu arī par šo lietu.
Kāpēc ne , viņš arī alkst mīlestības.
Grūti teikt. Pati pirms daudziem gadiem sāku apsvērt šādu iespējamību...Speciāli es to nedarītu, bet pieļauju, ka dzīve varētu pienest tādu gadījumu (situāciju). Noteiktu ņemtu kādu radu bērnu, ja būtu tāda nepieciešamība.
Domāju,ka nē. Ļoti liela atbildība.Svešs ir un paliek svešs,neesmu tik drosmīga ...