Taisnību sakot, esmu par daudz paškritiska...un tas dažkārt ir traucējoši ne tikai man, bet arī paziņām...tieši tādu kritiku esmu saņēmusi...

Man tā paškritika uznāk un pāriet periodiski, bet ja uznāk tad līdz maksimumam un otrādi, visam uzspļauju, kad tas notiek, nevaru izzīlēt ....protams abos gadījumos beigu beigās ciešu es un citi tuvāk esošie....reizēm nesaprotu, kam tas  viss vajadzīgs?

Drīzāk uz  ,,jūs,, , nekā uz ,,tu,,...   , bet pieklājību nezaudējam ...

Visādi- reizēm par daudz, reizēm- par maz.

Normas robežās!
Vēlies dzirdēt?
Vai tev nav bail ka klausoties ausis tev novītīs....!
Es labāk to saucu par "Parunāšana ar gudru cilvēku".

man loti slikti..nepatik ka man kaut kads kritizee.

es ar paškritiku uz tu

Nu nedraudzējos,nu nemaz...pietiek atliektiem galiem tā,ko dzirdu no malas...

  Pats sevi KRITIZĒT??? - PAR  KO???

neiešu taču sev katru sīkumu pārmest,laižu tos gar ausīm.

...........ceru, ka ar bremzēm visiem kartībā  

ļoti labi, pat par daudz labi.

Esmu paskritisks.Man  tas ir trauceklis.