vai vienmer ir vajadzīgs tas ko gribam? Un vai

neatlaidība un risks ir ieguvuma vērts..........

Ļoti kaitīgi gan fiziski,gan morāli.Droši vien ir ļoti jāizvērtē sava varēšana pirms nospraust kādus mērķus.Šajā shēmā, laikam,neiederas tikai spontāns,mirkļa gribulis - tas parasti piepildās....

Manas domas ir tadas ka katra neveiksme un no kautka ateiksanas stiprina raksturu un apkartejo cienu.

Ko tu pati gribi sasniegt ieliekot savā profilā svešu bildi?
Domā ka Latvijā neviens nezina kā izskatās Peta Vilsone?

Viss ir atkarīgs,ko tu gribi un kā tu gribi to iegūt(sasniegt).Mūsu sirdsapziņa,kā arī apziņa,ir ļoti elastīgas,-prot pielāgoties mūsu vēlmēm,bet ne iespējām...

Dom\aju,ka rada tikai nostaļģiju.Ko gan tagad vairs līdz žēloties,ja zinu,ka pati vien savu dzīvi esmu izveidojusi.Kāda nu ir,tāda ir.Tā kā jāsaka laikam,ka manu veselību nav ietekmējusi "nedarbūšana".Starp citu nekādā jomā.

Ja atzīstam,ka pareizi ir dzīvot tagadnē(apbrīnojami,cik maz cilvēku tā dara),tad vienmēr galvenais būs process,nevis rezultāts,lai ko arī tu darītu.Gūsti prieku no tā ,ko dari,nevis no tā ,ko esi izdarījusi.

ļoti kaitīgi - gan morāli, gan fiziski..p

Jums? Ak par dzīves mērķiem, nu uz kaut ko vajagm iet visu mūžu un , kad kaut ko sasniedz, atkal izvirzīt mērķi. citādi, nekas nesanāks.

Daudzas mazas uzvaras (mazo mērķu sasniegšana) noved pie panākumiem un pārliecības saviem spēkiem (vieglāk realizējas lielie dzīves mērķi)!
Bet ne vienmēr ir vajadzība sasniegt vienu vai otru mērķi, svarīgākais, lai vispār tie būtu... lai būtu uz ko tiekties, kam ticēt, lai nebūtu tukša dzīve...

Es teigtu pavisam noteikti ..ka tas irtekme un ka vel ....ak laime bija tik tuvu .....
nu ta gadas ...vienmer ir bijis ta ka nedabunamais ir karotaks neka tas ka ir jau patreiz
es nedomaju ne tikaij par to ta teigdams par seksu par atiecibam par to ka nau ..bet visparigi ...Merki ...katram no mums ir merki lielaki vaij mazaki bet laikam un gadiem ritot merki kristalizejas un paliek tie pasi galvenakie ...ta sacidams isijajas tie skaidrakie . Mna pasam ...es laikam esmu pieticigs ar saviem merkiem ..man  ir tikaij dazi ...nu ja tris ..vairak tadu lieluma merku man patreiz nau padomaa ...bet laiks un apstakli ievies korecijas ka jeb kuram no mums  .

Jaa, nesasniegtais mazliet iedragaa ticiibu sev, bet dod jaunu dzineejsparu, lai atkal tiektos un sasniegtu ko vairaak...taa ir dziive.

Nesasniegtais iedragā cilvēku morāli,cilvēks jūtās vājāks nekā īstenībā ir.

Kaitīgāk ir gribēt un dabūt kaut ko pa pusei (arī gultā), nevis nedabūt nemaz.

tada lieta ka gribesana, bet nedabusana( sexa)- viriesu ietekme fiziski, bet sievietes psiholoģiski

Diez vai visas gribēšanas un iegribas var likt vienā katlā. Ja trako hormoni un nav kas palīdz tos nomierināt, tad tas veselībai patiešām nenāk par labu. Ja runā par mērķiem, tad tiem jābūt reāliem, vispārizpildāmiem, sākot no mazākiem un tuvākiem mērķiem. Tas nekādi nekaitē, tikai stimulē pārvarēt savu slinkumu un rosina smadzenes darboties, lai sasniegtu iecerēto.

Ja ir izvirzīts mērķis un pieliktas "visas pūles", lai to sasniegtu, un no tā visa čiks vien...
Tā mēdz būt?! Ievelc elpu, mirkli palūkojies apkārt un saki (tā māca neirolingvisti, taču neapgalvoju, ka tā tas ir) -  man nemaz to nevajadzēja! Īstenībā tas darbojas - pēc principa: liecies pagulēt, kad pamodīsies, viss būs pārgājis; iespējams, pa to laiku arī cits mērķis būs dzimis...

Kaitīgi pārāk nava ,bet pa nervu dod!

Pats kaitīgākais ir tas, ka tu par vēlu saproti, ka tas, ko tu gribēji un dabūji, nemaz tev nav vajadzīgs, un tas, ko negribēji ir tas, kas tev bija vajadzīgs.

Gribeessana:-)) tas ir tikai instinkts un ir atkariigs no muusu intelektuaalaa staavoklla, jo tas ir augstaaks jo vieglaak dotais indiviids speej tikt galaa ar sso probleemu:-))