mès visu müzhu vergojam savam vèderam un savai baudkärei...
Daudz kam jäbüt,bet...ne jau visi deputäti var büt un banku prezidenti,kädam arì jädara tas melnais darbs...bet te jau runa ne par to.
Nu gribētu jau redzēt kā pusbadā tiktu galā ar kaut daļu no tā ko darām ikdienā...nu protams jau var to vergot aizstāt ar pienākumu-lai gan šp\as\igi skan-PIENĀKUMS ĒST......
Un reizēm vienkārši tāpatās , vai arī lai nomirtu nevis badā - bet no slimības vai vecuma ..
Tā ir līdz mirklim , kamēr sastopam savu mīlestību , kura uzaust kā saule , ļaujot mums saskatīt dzīvi visā tās krāšņumā ..., jo līdz tam mēs dzīvojam tumsā ...
Ko gan Tu darītu, ja kādu rītu pamostos un nevajadzētu ne ēst, ne mīlēties. Domāju, ka tas atkarīgs no mūsu attīstības pakāpes kā mēs sabalansējam savu dzīvi starp baudām un dzīvošanu.
Nejūtos vergojot savam puncim, es ar viņu draudzējos.
Finansiāli pieticīgi uzturēt savu ģimeni un sevi neuzskatu par vergošanu.Tas ir mūsu pienākums.Baudīt dzīvi ar tukšu vēderu nesanāks.Tātad jāstrādā,kādam par sētnieku,citam par ministru.