..Jo vecāks kļūsti, jo vairāk jaunu īpašību , uzskatu un pārliecību tu iemanto, jo kļūst arvien grūtāk atrast to otro, kas iegultos tevī ar zobrata precizitāti......
Jo vecāks kļūsti, jo vairāk atbildības Tev ir pret sevi un pret citiem .... un jo grūtāk ir saprast, ko dzīvē patiešām vēlies, jo Tu sāc domāt, analizēt, kas un kāpēc Tev ir vajadzīgs ...
Ar gadiem zobratiņi kļūst izsmalcinātāki ...
Meklējot ar prātu ..., tiem zobratiem vienmēr kāda vaina atradīsies , vien ar sirdi var sajust īsto ...
Aiz katra Tava jaunā uzskata būs laikam izdzisis kāds dabas dotais instinkts? Vieta tukša smadzenēs (precīzāk, psihē) nepaliek to vietu aizpilda uzskati, ticības utt... .
...nu nepavisam nav viegli!
Jo vecāks, jo arī prātīgāks, un uz ecēšām kā jaunībā nelec, tā kā nekādu grūtību, daudz kas jau ir skaidrs no pirmā acu uzmetiena, man patīk šis jo vecāka...
Jo vecāks,jo gudrāks.Zini ko gribi,zini kāpēc gribi,zini kā vajag lai tie zobratiņi iegultos ar precizitāti.Galvenais neļaut viņiem sarūsēt.
Nuja , cilvēks kļūst gudrāks un saprot , ka meklēt adatu siena kaudzē nav vērts .
Ar vecumu nak dzīves pieredze un vairāk dogmu mūsu dzīvē. Cilvēkam grūtāk pielagoties arējiem apstakliem. Grūtāk atrast otro zobratu. Katram sobratam savs zobu solis. Ļoti grūti atrast to, kas iegulsies tavas dogmās.
Tādēļ paliek vecmeitās,vecpuišos,ja jaunības dullumā nav apprecējies,vēlāk ko gribi Tu tas negrib Tevi,bet kas grib Tevi,to negribi Tu!!!
Jāāā, tā ir gan
Zini, manuprāt , atkal kā reiz otrādi- ar gadiem gūsti to atziņu- par ko vajag uztraukties, par ko - nē... Un vēl daudzas citas vērtīgas domas .. Ar visu to - pamanīt, satikt un iepazīt otru cilovēku ir gana vieglāk kā jaunībā, kad pats vēl neesi tā īsti sapratis- kas un ko nozīmē,un kas par zvēru ir - attiecības.
Kā jau saprotu, ka nekas te nesanāks... Ne tikai nav viegli, bet drīzāk - neiespējami.