Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecības38715, cilvēks416
dusmas esot bezspēcības apliecinājums...visumā piekrītu šim viedoklim....bet sevī apvaldīt un noklusēt tās neesot veselīgi mūsu ķermenim....labāk izlādēties uz āru un tad miers...
est laicigi vajag dot
Ak emocijas, emocijas...nevajag tikai izgāzt dusmas uz citiem...
Dusmas uzdzirksteļo tad, kad dzird kādu netaisnību savā adresē, tas ir ātri pārejošs process (vismaz man), kam seko skumjas un aizvainojums, tad, kad nav vēlēšanās to atšķetināt.
Brituks tomer piekrita ierasties Latvija un uzradit agentus-patik,vai nepatik.Tads nu CIP darbs-dusmojies,vai raudi.
Nevar būt, ka mincīši arī dusmojas
Kad kāds pielaiž mums dusmu vīrusu ...
Dusmas rodas no emocijām, bet dusmoties nav jēgas, vajag meklēt cēloņus. Noskaitiet līdz desmit un dusmas pāries!
dusmās cilvēks visbiežāk izgāž savas neveiksmes, vēlmju nepiepildījumu .žēl gan ka citiem no tā jācieš.
Dusmas ir dabīga emociju izpausme. Vajag vai nevajag, bet tās ir, tās jau nevar kontrolēt. Var kontrolēt tikai to izpausmi, bet galīgi savaldīt jau nu nevar un arī nevajag. Ja jādusmojas, jādusmojas, tikai nevajag tās izgāzt uz kādu, kas pirmais trāpās. Bet nu ja pa tēmu, tad...
Negatīvās dzīves impulsi laužas ārā.Uzlabotos dzīve ari negatīvie impulsi mazinātos.
dusmas rodas no cilveeka nokaitinaashanas ..... ja mees dariitu viens otram tikai to, kas patiik, taadas nerastos
dusmas atkarīgas no mūsu emocionēlās stabilitātes un dzīves uztveres, nepiekrītu elzai- pa lielam tās var un vajag konrtolēt (ir jāprot paciest pašam sevi, lai citiem nāktos mazāk ciest), bet to, kas tomēr ielavījies tevī, izdabūt ārā pēc iespējas ātrāk un vēlams, ne citu klātbūtnē (kliedz, met ar šautriņām šefa portretam u.c.)
no nesapraššanas,ja cilvēki macetu runat tad un dusmasm butu mazak,bet ja tomēr uznāk melnie aizei maliņa kur neviens neredz paņem spilvenu un pakliedz taja-palidz