kas mes, man jau raibs uz acim no tam pukem tavam.

Un vai ir jāizskaidro? Jo mazāk analīzēsi, varbūt jo labāk?

Nezinu - es vienmēr varu izskaidrot ...

Pierastais ir varbūt"pieēdies",bet nesasniedzamais virmo kaut kur mūsu smadzenēs.

Grūti teikt,bet varbūt tas notiek tad,kad sirds ar prātu nesaprtas.

To neviens nezin un nezinās

Ja,bija tads stasts mana dzive.Ceru ka vairak tas nekad neatkartosies.

Tas jau kā tai anekdotē par gaili, kurš skrēja pakaļ vistiņai,vistiņa domā vai neskrien par ātru,gailis,ja nenoķeršu,tad sasildīšos. Laikam jau,lai sasildītos.

Nekad neesmu sniedzies pēc nesasniedzamā......Katram gājienam ir atbilde !

   vispār jau mēs cenšamies iegūt to ko varam ..............tikai dažreiz pietrūkst apņēmibas.............

sasniegt mērķi.........

bet ja stāvēsim uz vietas un gaidiisim kad "saldais" kumosiņš iekritiis mutē, varam arii nesagaidiit TO skaisto sapni .... bet cilvēks savā būtiibā tak ir romantiķis un kustiiba ir dziives pamats ... bet ja arii TO nesasniegsim, tad vismaz "sasildiisim" savas izjūtas ...

- Lauma Nvnk - par skaisto kompoziiciju    

- IEVIŅ - tev ariii     par mūsu sapņu attēlojumu ....

...var sasniegt veelaamo,ja skrieshanai izveeleeti PAREIZIE APAVI!

Nu nesanāk laika tam izskaidrojam un kā ir tā eju tik tālāk...