pareizais ceļš...
Atslegas vārdi: doma23287
Esmu vāja, kā ikviens cilvēks, bieži kļūdos, esmu augstprātīga, bet aizvien vairāk saprotu, cik daudz man jāmācās, jo vislielākos pārsteigumus esmu saņēmusi no cilvēkiem, no kuriem tos esmu vismazāk gaidījusi- arī no pirmā acu uzmetuma man nepieņemama rīcība vēlāk pavērusi domām ceļu pavisam citādi. Es mācos cienīt un novērtēt visus, ar ko sastopos, jo gribu dzīvot daudzkrāsainu dzīvi.
Vai ir jāciena tas cilvēks, kas neciena Tevi
Ciena ne jau par to vai viņš var vai nevar palīdzēt,bet par to ka viņš grib palīdzēt,ka viņš ciena tevi,ka viņš ir Cilvēks ar lielo burtu.
Pienāk pie tevis biedrs,atkorķe degvīna pudeli,ielej glāzē, aicina iedzert.Atsaku...tad sākas pārmetumi,tu mani necieni ! Viņš taču mans labdaris,apvainojies, sāks fīziski ietkmēt,kāds tad būtu, tas pareizas ceļš ?
Nē, necienu,jo tieši tie,kuri nevar neko palīdzēt visbiežāk arī uzbāžas citiem ar savu viszinību un visvarenību...
Jā cienu...jo cilvēki nav vainīgi,ka nespēj kaut ko palīdzēt!
Es visus cienu.
ja nevar tad nevar, bet ja negrib tā ir cita lieta.