Radās man šodien pārdomas par tēmu un atbilstošs jautājums.Ja jūsu bērna atnāktu kādu dienu mājās un paziņotu,ka ir atklājis sevī,ka ir homoseksuāls.Ko jūs darītu?Spētu to uztvert pavisam mierīgi?Es ļoti mīlu savus bērnus,bet kas tāds priekš manis laikam būtu ļoti nopietns pārbaudījums.
Nē,nē,man tā nav gadījies,es tikai iedomājos,ka ir vecāki,kam tā gadās.Kā viņi to uztver?Vai tiešām ļoti normāli un saprotoši?Vai arī sirds dziļumos tomēr cer,ka viss vēl mainīsies?
Šodien man ar šādu jautājumu iznāca saskarties,tad arī iedomājos-kā jūtas tāda bēna vecāki.Vai tiešām tikai man tas liktos -maigi sakot,traki.
Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecības38715, homoseksualitāte0
Es esmu piecu bērnu māte man ir gan dēli, gan meitas.Tā dzīvē gadījās kad man vairākas reizes ir nācies dzirdēt no ārstiem, kad manam bērnam nav izredzes izdzīvot. Kad man jācer uz brīnumu un dieva palīdzību.Tagad mani bērni ir lieli un ar orientāciju viss ir kārtībā klasiskajā izpratnē.Es zinu, ja kāds no viņiem teiktu kad tā nav.es savu bērnu pieņemtu un mīlētu tādu kāds viņš ir, pat ja man tas sāpētu. Arī citus nenosodu,kas es esmu lai to darītu.
Traki ne traki,bet domatu tikai tad,ja butu .Bet kamer nav ,atsakos par to spriedelet.
nu es vinjam no sakuma paprasitu vai nau salietojies kautko , vai sadzeries , riktigi noslanitu ! ja butu pilngadigs , tad ar kaju pa dirsu un lai iet 4akaret homisus :)
Kāda tam vairs nozīme ir un ar to ir jāsadzīvo!!Vai vari visu sabojāt uz mūžu,kā piemēram pazaudēt savu dēlu!!
Nekas traks. Tādi un tādas tālu tiek visā pasaulē.
Tad es domātu ,ka ar mani kautkas nav bijis kārtībā !
Protams ka uztvertu traku un kā vēl!Bet beigās sapratu ka tas ir tavs bērns kuru tu audzināji,loloji,mīlēji,beigās tikai saprastu par spīti visam tev tāpat viņš ir tuvs,vai arī tiešām ienīstu tik ļoti ka negribētu avirs pazīt...bet es minu,jo paldies dievam ar mani tā nav gadījies!
Diezgan traģiska būtu mana reakciju,bet es to censtos pieņemt un dzīvot tālāk,tā kā nekas nebūtu bijis.