Ko Jūs domājat par kāpšanu uz grābekļiem atkal un atkal? Kāpēc tā notiek un kāpēc gandrīz neiespējami no tā izvairīties?
Atslegas vārdi: dzīve38590
Nu re , jau pirmie Lielās talkas upuri parādās
Nav ko nākt uz talku alkohola reibumā!
labi vismaz, ka uz ecešām tik bieži nekāpj
Tāpēc,ka tāda ir dzīve.No savām kļūdām reti kad mācamies.Atkal un atkal kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem un negribam to atzīt.
Tā mēs krājam pieredzi!
Te jau ir tā izvēles brīvība-no kļūdām mācīties,tās neatkārtot...
Vai kāpt atkal un atkal uz tā grābekļa....
Bet tā,jau laikam ir cilvēka daba-par visu varu cenšoties
pierādīt,ka taisnība ir viņam,mācība tiek aizmirsta un Bliukt!!!!!
Atkal puns! !
interesanti zinat vispariba,kas tu pats par cilveku?
ta nav tikai stulba kapsana uz grabekliem,ta ir dzives pieredze,gribam mes to vai ne, nu nevar gludi iet pa dzivi,ta nemedz but
Kāds grābeklis, tāds cilvēks ...
tada dziive
ko padariisi
Nu, manā gadījumā to izraisīja mīlestība un vēlme saturēt ģimeni. Jauki! Bet...grābeklis ir un paliek grābeklis.
te neko nevar darit tadi mes essam -cilvēķi,pat dzivnieki pec briža saprot ka nevajag darit,bet cilveks ta lidz navei un kaps uz tiem grabekliem
Tā ir nevērība un slinkums, var būt - negribēsana domāt .Katrs grābeklis ir kā mācībstunda- nu , ja neesi apguvis to, ko skolotājs,-dzīve,- tev gribēja iemācīt- atstāja uz otru gadu- tb- uz otru grābekli.
Tapēc,ka brīžiem esam "akli".